Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot dziļas klimata un ekonomisko apstākļu pēdas, kas uzkrājušās pēdējo trīs gadu laikā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad Latvijas lauki demonstrēja pilnīgi pretēju realitāti. Pārmērīgs mitrums un laikapstākļu radītas problēmas, kas skāra gan graudaugus, gan rapsi, gan pākšaugus – rezultējoties ar zemu kvalitāti un ražību.
Klimata ietekme
Sezonu būtiski ietekmēja ilgstošais mitrums, kas Latvijas teritorijā saglabājās jau no pavasara. Daudzviet lauki kļuva tik pārmitri, ka tehnika tajos nespēja iebraukt nedēļām, vietām pat mēnešiem. Sējumi dīga nevienmērīgi, sakņu sistēmas nespēja attīstīties, kultūras cieta no skābekļa trūkuma un augsnes sablīvējuma. Vasarā situāciju saasināja intensīvi nokrišņi, kas Baltijas reģionā bija biežāki nekā citus gadus. Lietus radīja tiešu postu labības kvalitātei — kviešiem un miežiem būtiski pasliktinājās krišanas skaitlis, proteīns un tilpummasa, bet rapša sēklas zaudēja eļļas saturu un vietām sāka dīkt. Arī zirņi un pupas daudzviet nogatavojās nevienmērīgi, pākstis plaisāja, un raža burtiski “bira laukā”.
Šie klimatiskie apstākļi radīja arī plašas izmaiņas sējumu struktūrā. Daudzi zemnieki piedzīvoja situāciju, kurā ziemāju sēja kļuva teju neiespējama, jo augsne bija pārlieku mitra lai uzsāktu darbus. Rezultātā ziemas kviešu un ziemas rapša sējumi tika samazināti, un nākamajā sezonā lielāka daļa platību atkal būs jāapsēj ar vasaras kultūrām, kas savukārt ir daudz riskantākas svārstīga klimata apstākļos. Rapša platības īpaši sarukušas, jo tas ir viens no kultūraugiem, kas visjutīgāk reaģē uz pārmitrumu. Savukārt pākšaugi, lai gan stratēģiski vērtīgi augsnes auglības uzlabošanai, pēdējos gados piedzīvo ievērojamu ražas nestabilitāti — vidējais ražīgums krītas, bet kvalitāte arvien biežāk neatbilst tirgus prasībām.
Izmaksu pieaugums → taupība → zemākas ražas un kvalitāte
Tomēr klimatiskie faktori nav vienīgie, kas nosaka kultūraugu kvalitāti. Pēdējos trīs gados Latvijas lauksaimniecībā ļoti jūtams ir tā sauktais “taupības efekts”. Straujš minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenu kāpums 2022.–2023. gadā lika daudziem zemniekiem samazināt to lietošanas apjomus, un šī tendence turpinās arī šodien. Augi pēdējos gados saņem mazāk barības elementu, nekā tiem nepieciešams, lai veidotu augstu ražas potenciālu. Tas redzams gan proteīna līmenī kviešos, gan rapša eļļas saturā, gan pākšaugu ražas kvalitātē un ražībā kopumā. Tā rezultātā var teikt, ka daudzu saimniecību ražas potenciāls ir sistemātiski samazinājies — kultūras ir mazāk izturīgas pret slimībām, stresu un ekstremāliem laikapstākļiem.
Globālā tirgus situācija un tās ietekme uz Latviju
Šo vietējo situāciju vēl vairāk saasina globālā tirgus attīstība. Kamēr Latvijā lietus bojā ražu, pasaulē kopējā graudu piedāvājuma apjomi turpina augt — Austrālijā, Argentīnā un citos reģionos fiksētas lielas un kvalitatīvas ražas, kas spiež cenas lejup. Tā kā Latvijas graudu kvalitāte šogad biežāk atbilst lopbarības prasībām, nevis pārtikas standartiem, mūsu lauksaimnieki nonāk vēl nelabvēlīgākā pozīcijā — pārdodot graudus brīdī, kad kviešu cenas MATIF biržā ir vienas no zemākajām pēdējo 10 gadu laikā un konkurence ir ļoti spēcīga. Arī valūtu dinamika, kur eiro nostiprinās attiecībā pret ASV dolāru, ierobežo Latvijas eksportētāju iespējas saņemt labāku cenu pasaules tirgos.
Nozares stāvoklis un ceļš uz priekšu
Kopumā vērtējot, 2025. gada sezona parāda, ka graudkopības nozare Latvijā atrodas pārejas un riska zonā, kuras ietekme būs manāma arī attiecībā uz 2026. gadu. Nelabvēlīgie laikapstākļi rudens darbos daudzviet liedza sēt ziemājus, tāpēc nākamajā sezonā sagaidāms augstāks vasarāju īpatsvars, zemāks ražas potenciāls un lielāka atkarība no pavasara un vasaras nokrišņu intensitātes. Savukārt kvalitātes kritums, ko ietekmē gan mitrums, gan nepietiekams mēslošanas un augu aizsardzības līmenis, var saglabāties arī turpmāk, ja vien saimniecības nespēs atjaunot ieguldījumus augsnes auglībā un kultūraugu aizsardzībā.
Tādējādi kopējā aina Latvijas lauksaimniecībā iezīmējas pretrunīga: pasaulē ražas ir rekordaugstas, cenas — zemākas, bet Latvijā lauki kļūst arvien izaicinošāki, kultūraugu kvalitāte — svārstīgāka, bet audzētājiem priekšā stāv gan ekonomiski, gan tehnoloģiski izaicinājumi. Ja netiks ieguldīts resursos un tehnoloģijās, bet klimata svārstības turpināsies, nākamā sezona solās būt ne mazāk sarežģīta kā šī.
Lai arī 2025. gada sezona Latvijas graudkopībai bija īpaši sarežģīta — ar pārmitriem laukiem, kvalitātes svārstībām un spēcīgu globālā tirgus spiedienu — nozare ir pierādījusi ievērojamu noturību. Taču vēl svarīgāk, ka zemnieki šajā sarežģītajā sezonā nebija vieni: “Linas Agro”, cieši sadarbojoties ar partneriem un saimniecībām visā valstī, turpināja nodrošināt stabilu iepirkumu, tirgus analīzi un agronomisko atbalstu, palīdzot pieņemt pareizos lēmumus mainīgos apstākļos.
Pieaug interese par ilgtspējīgām tehnoloģijām, augsnes auglības atjaunošanu un precīzās lauksaimniecības risinājumiem — jomām, kurās “Linas Agro” aktīvi strādā un iegulda, lai sniegtu saimniecībām praktisku palīdzību arī turpmāk. Šī sadarbība un atbalsts veido pamatu piesardzīgam, bet pamatotam optimismam: stiprinot augsnes veselību, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas un efektīvāk pārvaldot riskus, Latvijas lauksaimniekiem ir iespējas pakāpeniski atjaunot ražas potenciālu un sagatavoties spēcīgākai nākamajai sezonai.
Autors – Raivis Maksis, SIA “Linas Agro” graudu iepirkuma vadītājs
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.