Biržas cenu līkne noslīdējusi lejup

2018 03 26

KVIEŠI: 12. nedēļas laikā (20.03.2018.–26.03.2018.) kviešu nākotnes darījumu (par piegādi maijā) cena Parīzes biržā MATIF pazeminājusies par 1,36 %, un tirdzniecība apstājusies pie cenas 162,75 EUR/t. Pēdējo četru nedēļu laikā (25.02.2018.–26.03.2018.) kviešu cena biržā samazinājusies par 1,96 %. Savukārt gada laikā (2017. gada marts — 2018. gada marts) to cena pazeminājusies par 8,43 %.

RAPŠI: 12. nedēļas laikā (20.03.2018.–26.03.2018.) rapšu nākotnes darījumu (par piegādi maijā) cena biržā pazeminājusies par 0,79 %, un tirdzniecība apstājusies pie cenas 346,50 EUR/t. Pēdējo četru nedēļu laikā (25.02.2018.–26.03.2018.) rapšu cena biržā samazinājusies par 3,48 %. Savukārt gada laikā (2017. gada marts — 2018. gada marts) to cena pazeminājusies par 7,17 %.

Karstākie jaunumi:

Graudaugi

Eiropas Agrāro resursu monitoringa aģentūra MARS prognozē, ka šosezon ES kviešu ražīgums varētu sasniegt 5,94 t/ha jeb par 1,5 procentu vairāk nekā pērn un par 3,7 procentiem vairāk nekā pēdējo 5 gadu vidējais ražīguma rādītājs.
MARS prognozē, ka šosezon lielākais ražīguma pieaugums graudaugu vidū būs vasaras miežiem — 0,21 t/ha, ES vasaras miežu ražīguma vidējam rādītājam pieaugot līdz 4,27 t/ha. Ziemas miežu ražīgumam vajadzētu palielināties par 0,06 t/ha, sasniedzot līdz pat 6,05 t/ha.
Ukrainas Agrārās politikas ministrija paziņojusi, ka kopš 2017.–2018. tirdzniecības gada sākuma valsts jau eksportējusi 30 milj. tonnu graudu. No tiem 13,9 milj. t ir kvieši, 11,5 milj. t — kukurūza, savukārt 4,1 milj. t — mieži.
Pēc Krievijas Lauksaimniecības ministrijas datiem kopš 2017.–2018. tirdzniecības gada sākuma valsts ir eksportējusi 37,7 milj. tonnu graudu. No tiem 29,4 milj. t ir kvieši, 3,7 milj. t — kukurūza, 4,3 milj. t — mieži.
Pēc Starptautiskās graudu padomes (IGC) datiem 2018.–2019. gada sezonā pasaules graudaugu rezerves varētu sarukt līdz zemākajam līmenim piecu gadu laikā. Tam par iemeslu ir paredzētais graudu pieprasījuma ilgtermiņa pieaugums un zemāks rezervju līmenis eksporta valstu tirgos.

Eļļas kultūraugi

Pēc MARS datiem šosezon ES rapšu ražīgums vidēji varētu sasniegt 3,28 t/ha, kas būtu mazliet vairāk nekā pērn, bet mazliet mazāk nekā pēdējo piecu gadu vidējais ražīguma rādītājs. Tai pašā laikā asociācijas „Coceral“ vērtējumā rapšu ražīgums varētu sasniegt 3,30 t/ha. Savukārt aģentūra „Strategie Grains“ vidējo rapšu ražīguma rādītāju ES prognozē 3,38 t/ha apmērā.
Tiek pieņemts, ka februāra beigās un marta sākumā no Austrumiem nākušā aukstuma viļņa dēļ ziemas rapšu sējumi Vācijā un Polijā varēja ciest nelielus zaudējumus. Tāpat ir palielinājies pārziemošanas risks vairākām rapšu platībām Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.
Saskaņā ar MARS datiem Francijas, kas ir lielākā rapšu audzētāja ES, sējumu vidējais ražīgums šogad tiek prognozēts 3,42 t/ha apmērā, kas ir par 0,40 t/ha mazāk nekā pērn.

Pēc „AgRural“ sniegtās informācijas sojas ražas novākšanas tempi Brazīlijā mazliet atpaliek no iepriekšējās sezonas — šobrīd raža novākta 58 % visu sējumu. Kukurūzas, kas ir otra lielākā kultūra pēc sojas, sēja notiek raiti, neraugoties uz to, ka tempi arī ir mazliet zemāki nekā pērn. Apsēti jau 92 procenti no paredzētās platības.

Ir jautājumi? Sazinieties ar mums.