Agro ziņas

Patīkami siltie pavasara laikapstākļi ir īslaicīgi atkāpušies – temperatūra pazeminājās un dažviet pat sagaidījām sniegu, tiesa gan, tas, cik ātri uzsniga, tik ātri arī nokusa. Lai gan mainīgie laikapstākļi var būt nedaudz biedējoši, reālā situācija nav tik slikta. Lielākās bažas šobrīd rada ilgstošais sausuma periods, tāpēc sniegs un lietus, ko sagaidījām bija pat nepieciešams kultūraugiem. Šobrīd augsne ir tik sausa, ka jebkāds mitruma avots ir nozīmīgs turpmākai augšanai. Optimālā laikā iesētie ziemāju kultūraugi nav tik jūtīgi pret sausuma periodu, jo ir izveidojuši pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, bet tie, kas ir vājāki, attiecīgi izjūt lielāku stresu. 

Viens no svarīgākajiem pagalma akcentiem ir skaists zaļš zāliens, kas jūs katru dienu priecē gan ar skatu pa logu, gan atrodoties ārā. Tomēr, lai jums būtu labi kopts zāliens, būs jāpieliek pūles. Zāliena audzēšana ir ilgs un sarežģīts process. Tas prasa gan pietiekami daudz laika, gan ieguldījumus. “Mums jāaudzē diezgan maigs augs, ko mēs daudzus gadus mīdīsim, un arī daba to ietekmēs ar visu savu spēku: saule, nokrišņi, temperatūras svārstības un vēl daudz kas cits. Tāpēc ir svarīgi pareizi sagatavot gan topošo augu, gan sevi pašu,” komentāru sniedz dārzkopības eksperts.

Pievienojot mēslojumu, kopā ar kodni, barības vielas caur šūnapvalku iekļūst šūnās un stimulē dīgļa un sakņu augšanu. Mēslojuma sastāvā esošie mikro un makro elementi palielina fotosintēzes intensitāti un stimulē dīgļa sakni absorbēt barības vielas no augsnes. Jūras aļģu ekstrakti kombinācijā ar dzelzi, varu, mangānu, cinku u.c. mikroelementiem stiprina augu imūnsistēmu, aktivizējot augu dabisko aizsardzību un to izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem.

Sējumi pēc ziemas izskatās labi, bet atsevišķās vietās vērojami sala bojājumi, kā arī lokāli ir novērojami nepārziemojuši sējumi. Aizvadītā gada rudens bija izaicinošs laiks, jo pārlieku lielais mitrums būtiski kavēja sējas darbus, taču arī vēlu sētie ziemāji ir pārziemojuši, tiesa gan, ne tik labi sacerojuši graudaugu gadījumā un ar ne tik spēcīgu sakni rapša gadījumā, bet, ņemot vērā, kādos apstākļos tie sēti, rezultāts vērtējams pozitīvi. Šādos sējumos aicinām vērst uzmanību uz papildus slāpekļa un fosfora mēslojumiem, kā arī biostimulatoru lietošanu, lai veicinātu spēcīgāku auga turpmāko attīstību. Sējumos, kuros nezāles nav ierobežotas rudenī, ir vērojamas gan pārziemojušās, gan arī šobrīd dīgstošās nezāles, tāpēc, īpaši vēlo sējas termiņu sējumos, laicīgi jādomā par to kā samazināt nezāļu radīto spiedienu uz kultūraugu.

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki ir optimistiskāki - Lietuvā 48% lauksaimnieku sagaida līdzīgu ražu kā pērn, savukārt vairāk nekā ceturtā daļa (26%) prognozē labākus rezultātus. Igaunijā 66% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekšējā gadā, savukārt 25% prognozē līdzīgu rezultātu, liecina “Linas Agro” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja. Šie dati izgaismo būtiskas atšķirības ne tikai klimatiskajos apstākļos, bet arī lauksaimniecības praksēs un investīciju līmenī starp Baltijas valstīm. Latvijas lauksaimnieku piesardzība var liecināt gan par iepriekšējās sezonas ietekmi, gan par lielāku nenoteiktību attiecībā uz laikapstākļu svārstībām un ekonomisko situāciju. Neraugoties uz iepriekšējo sezonu izaicinājumiem, reģionos saglabājas pozitīvas, bet piesardzīgas ražas prognozes.

Vēl pavisam nesen lauki un pagalmi bija sniegoti, bet drīz acis priecēs zaļa zāle. Pārmaiņas dabā nozīmē vienu: ir pienācis laiks sākt gatavot zālienu. Tomēr dārza kopšanas eksperti iesaka nesteigties. Šogad spēcīgais sniegs prasīja savu – sen nav bijis tik daudz sniega, un salnas turējās ilgi. Tāpēc nav pārāk pārsteidzoši, ka pēc šādas ziemas zāliens izskatās novājināts, tā saknes ir jutīgas, bet pati zāle ir retināta un sniega pelējuma bojāta, pat novītusi. Redzot šādu situāciju, iespējams, vēlēsities sākt zāliena glābšanu jau tagad. Tomēr pagaidām nav jāsteidzas: pārāk agri uzsākti darbi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc, ja ļausim zālienam dabiski atjaunoties un darbu veiksim īstajā laikā, rezultāti būs ne tikai skaistāki, bet arī ilgstošāki.

Starpsezonas periodā, kad aktīvie lauku darbi ir ierobežoti, Latvijas zemniekiem ir iespēja mierīgi izvērtēt aizvadītās sezonas rezultātus un pieņemt stratēģiskus lēmumus par nākotni. Viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā laikā ir nākamās ražas realizācija un graudu cenu fiksēšanas pieeja mainīgajos tirgus apstākļos. Lai arī jaunā raža tiks novākta tikai vasaras beigās vai rudenī, pieredze rāda, ka tieši savlaicīga un pārdomāta cenu fiksēšana var būt izšķirošs faktors saimniecības finansiālajai stabilitātei.

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan – kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.  

Latvijā šobrīd viens pēc otra krīt zemākās temperatūras rekordi un daudzviet valstī gaiss atdziest līdz pat -25 un -29 grādiem. Prognozes liecina, ka šāda temperatūra saglabāsies arī daļu februāra. Papildus tam daudzviet zemi klāj arī bieza sniega kārta, radot labvēlīgu vidi grauzējiem. Kā šādi laikapstākļi, kas ir raksturīgi ziemai, bet vienlaikus teju piemirsti Latvijā, ietekmēs ziemājus un vai tie nesagādās lauksaimniekiem nepatīkamus pārsteigumus? Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo ziemāju pārziemošanas rezultāti būs izšķiroši ne tikai ražas potenciālam pavasarī, bet arī saimniecību ekonomiskajai stabilitātei nākamajā sezonā.

Jaunumi un aktualitātes par Augu aizsardzības līdzekļiem, mikroelementiem, minerālmēsliem, sēklām un graudu tirgu (uzstājas Linas Agro produktu grupu vadītāji), kā arī POLITISKĀS aktualitātes (Zemnieku saeima) un jaunumi no VAAD. Starplaikos viktorīnas ar balvām, sadarbības partneru stendi un kopīgas diskusijas.

Lauksaimniecības nozare ir viena no straujāk augošajām nozarēm tautsaimniecībā. Laikam ejot nozarē parādījušās gan robotizētas nezāļu ierobežošanas iespējas, gan iespēja laukus smidzināt un sēt ar dronu palīdzību. Uz vietas nestāv arī mēslošanas līdzekļu kompānijas, radot inovatīvus un līdz šim neredzētus mēslošanas līdzekļus. Klimatisko apstākļu ietekmē arvien biežāk dzirdam par biostimulatoriem un antistresantiem. Arī šie termini Latvijas lauksaimnieku vidū vairs nav nekas jauns. Jau iepriekšējā sezonā Latvijas biostimulatoru klāstā ir pievienojies īpaši efektīvs biostimulators Biimore.

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu? Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Izmēģinājumu rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Krītošās lapas un mainīgās krāsas atgādina, ka ziema jau ir tepat aiz stūra. Lai gan gandrīz nav iespējams paredzēt, kāds būs gaidāmais aukstais gadalaiks, dabas pārmaiņas prasa veikt vairākus svarīgus darbus – viens no tiem ir zāliena sagatavošana ziemai. Ja pirms mēneša vai nedaudz ilgāk pabeidzām pēdējo mēslošanu un zāliena biezināšanu, tad tagad ir laiks to sagatavot ‘ziemas miegam’. Tas nozīmē veikt pēdējos kopšanas darbus, un tad atliek vien gaidīt pavasari, cerot, ka zāliens veiksmīgi pārziemos.