Pasaules graudu tirgū pēdējās nedēļās arvien lielāku nozīmi iegūst nevis jautājums par to, vai pasaulē kopumā pietiks graudu, bet gan – kur tie atrodas un cik viegli tos iespējams nogādāt pircējiem. Melnās jūras eksporta traucējumi, Krievijas graudu plūsmu pārorientēšana uz alternatīviem maršrutiem, augstas enerģijas cenas un sarežģīti laikapstākļi ražas sezonā turpina uzturēt spriedzi tirgū.
Vienlaikus globālā graudu bilance pati par sevi nav kritiska. FAO septembrī saglabāja 2026. gada pasaules graudaugu ražas prognozi 2,979 miljardu tonnu apmērā – otro lielāko vēsturē. Tomēr organizācija samazināja pasaules graudu tirdzniecības prognozi, galvenokārt zemāku kviešu un kukurūzas eksporta iespēju dēļ Melnās jūras reģionā. Septembrī pasaules pārtikas cenu indekss pieauga par 1,5%, bet graudu cenu indekss – par 5,1%.
Melnās jūras problēma nekur nav pazudusi
Īpaši sarežģīta situācija saglabājas kviešu eksportā no Krievijas un Ukrainas. Pirmajos trīs jaunās sezonas mēnešos abu valstu kopējais kviešu eksports tiek lēsts tikai ap 8 miljoniem tonnu – aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Alternatīvie maršruti spēj kompensēt tikai nelielu daļu no iztrūkstošā apjoma.
Arī Krievijas eksporta perspektīvas kļuvušas pesimistiskākas. 30. septembrī “SovEcon” samazināja Krievijas kviešu eksporta prognozi 2026./27. sezonai par 4,7 miljoniem tonnu – līdz 36,7 miljoniem tonnu. Tas būtu zemākais apjoms kopš 2021./22. sezonas un par aptuveni 20% mazāks nekā iepriekšējā sezonā. Analītiķi neparedz pilnīgu eksporta plūsmu normalizēšanos caur Melno un Azovas jūru līdz 2027. gadam.
Šī situācija jau ir ļoti konkrēti redzama Latvijā
Latvija šobrīd atrodas šo pārmaiņu pašā centrā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem no 1. līdz 24. septembrim tranzītā caur Latviju tika ievestas 253,6 tūkstoši tonnu Krievijas graudu – gandrīz divas reizes vairāk nekā visā 2025. gada septembrī. No Baltkrievijas šajā pašā periodā tranzītā tika ievestas vēl 40,1 tūkstotis tonnu graudu.
Šis pieaugums notiek laikā, kad Latvijā pašai ir nepieciešama ostu, dzelzceļa un elevatoru kapacitāte jaunās ražas eksportam.
Latvijas valdība ir virzījusi risinājumu, kas ļautu Krievijas graudu tranzītam piemērot līdz pat 300% no pašreizējās dzelzceļa infrastruktūras maksas. Saeima attiecīgos grozījumus ir atbalstījusi, taču pats 300% tarifs vēl nav automātiski piemērots visām kravām.
Tikmēr 1. oktobrī Igaunija pieņēma lēmumu pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur savu teritoriju. Latvija šādu aizliegumu pagaidām nav ieviesusi, taču pēc Igaunijas lēmuma jautājums tiek atkārtoti vērtēts.
Latvijai šobrīd ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai mūsu infrastruktūra vispirms spētu apkalpot Latvijas lauksaimnieku izaudzēto ražu. Ja Melnās jūras eksporta problēmu dēļ Baltijas virzienā turpinās pieaugt Krievijas graudu plūsmas, tas ir jautājums ne tikai par ģeopolitiku, bet arī par mūsu ostu, dzelzceļa un termināļu kapacitāti laikā, kad Latvijā notiek aktīva ražas sezona.
Latvijas graudu tirgum šī sezona nav vienkārša
Arī Latvijas ražas sezona šogad notikusi sarežģītos apstākļos. Zemkopības ministrija septembra beigās prognozēja, ka kopējā graudu raža Latvijā 2026. gadā būs aptuveni 3 miljoni tonnu, kas ir par 4% mazāk nekā 2025. gadā. Augusta vētra un tai sekojošās lietavas īpaši ietekmēja vasaras kviešu, auzu, pupu un zirņu sējumus.
Tas nozīmē, ka Latvijas tirgū vienlaikus jārisina divi jautājumi – jānovāc un jāuzglabā pašu raža, kā arī jānodrošina pietiekama eksporta kapacitāte.
Šogad īpaši būtiska kļuvusi arī graudu kvalitāte. Sarežģītie laikapstākļi un ilgstošs mitrums atsevišķos reģionos palielina riskus, kas saistīti ar graudu kvalitātes saglabāšanu, tostarp fuzariozi un DON līmeni. Tādēļ arvien svarīgāka kļūst ne tikai graudu pieņemšana, bet arī to atbilstoša šķirošana, uzglabāšana un kvalitātes kontrole.
Kviešu cena atkal sākusi kāpt
Septembra beigās MATIF kviešu cena bija noslīdējusi līdz 236,75 EUR/t, salīdzinot ar 241 EUR/t 11. septembrī. Tomēr oktobra sākumā tirgus atkal kļuva aktīvāks.
2. oktobrī decembra MATIF kviešu kontrakts noslēdzās pie 241,50 EUR/t, bet 5. oktobra dienas tirdzniecībā cena jau sasniedza aptuveni 245 EUR/t. Tas parāda, cik ātri tirgus šobrīd reaģē uz jaunām ziņām par Melnās jūras eksportu un globālo piedāvājumu.
Vienlaikus cenu līmenis joprojām būtiski pārsniedz pagājušā gada rādītāju. 2025. gada 11. septembrī MATIF decembra kviešu cena bija 189,50 EUR/t.
Tas nozīmē, ka tirgus šobrīd nav vienkārši “augšā” vai “lejā” – tas kļūst daudz jutīgāks pret katru jaunu informāciju.
Rapsim svarīga naftas un augu eļļu tirgus situācija
Rapša tirgū pēdējās nedēļās saglabājas augsts cenu līmenis, taču dinamika atšķiras no kviešiem.
2. oktobrī MATIF novembra rapša līgums noslēdzās pie 536,75 EUR/t, savukārt februāra 2027. gada kontrakts – pie 555,25 EUR/t. Tas nozīmē, ka tirgus pašlaik jau maksā augstāku cenu par nākamajiem piegādes mēnešiem.
Naftas cena joprojām saglabājas virs 100 ASV dolāriem par barelu. 2. oktobrī Brent cena bija aptuveni 102,25 USD par barelu.
Augsta naftas cena atbalsta biodegvielu un augu eļļu tirgu, tādēļ arī rapsim saglabājas nozīmīgs cenu atbalsts.
Kukurūzas tirgū – cita aina
Kukurūzas tirgus šobrīd uzrāda citādu dinamiku. ASV septembra beigās bija 2,10 miljardi bušeļu iepriekšējās ražas kukurūzas krājumu – par 35% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas ierobežo cenu kāpuma potenciālu, neskatoties uz to, ka jaunākās ražas prognozes dažos aspektos ir kļuvušas stingrākas.
Tas vēlreiz apliecina, ka graudu tirgū nav iespējams visas kultūras vērtēt pēc viena scenārija. Kviešu cenu šobrīd vairāk ietekmē Melnās jūras eksporta ierobežojumi, rapsi – enerģijas un augu eļļu tirgus, bet kukurūzu daudz vairāk ietekmē ASV raža un krājumi.
Ko tas nozīmē Latvijas lauksaimniekiem?
Pašreizējā situācija liecina, ka arī turpmākajos mēnešos graudu tirgus būs ļoti mainīgs. Globālā raža pati par sevi nav pietiekams arguments cenu kritumam, jo fizisko graudu pieejamību arvien vairāk ietekmē loģistika un ģeopolitika.
Latvijai īpaši svarīgi būs trīs faktori – vietējās ražas kvalitāte, eksporta infrastruktūras pieejamība un Melnās jūras eksporta situācijas attīstība.
Šobrīd tirgus gatavojas nākamajiem izaicinājumiem, un to netrūks. Pasaulē kopumā graudu ir pietiekami, taču arvien lielāku nozīmi iegūst jautājums, kā šie graudi nonāk līdz gala pircējam. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka jāseko ne tikai MATIF cenai, bet arī tam, kas notiek ar ostām, dzelzceļu, Melnās jūras eksporta plūsmām un mūsu pašu ražas kvalitāti.
Tuvākajās nedēļās tirgus uzmanības centrā saglabāsies Krievijas un Ukrainas eksporta plūsmas, situācija Baltijas ostās, jaunās ražas realizācijas tempi un oktobra USDA dati. Ja Melnās jūras eksports saglabāsies ierobežots, tas var turpināt sniegt atbalstu kviešu cenām. Savukārt lielais pasaules ražas potenciāls joprojām būs faktors, kas cenu kāpumu ierobežos.
Autors: Raivis Maksis, Linas Agro Graudu nodaļas vadītājs
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.