Pasaules graudu tirgū saglabājas augsta nenoteiktība. Kviešu cenas ietekmē kara radītie traucējumi Melnās un Azovas jūras kuģniecībā, Krievijas un Ukrainas eksporta iespējas, kā arī pieaugošā konkurence no Dienvidamerikas. Tirgus dalībnieki seko arī iespējamām sarunām par drošas kuģošanas atjaunošanu Melnajā jūrā, jo tas varētu būtiski mainīt graudu piegādes un cenu dinamiku.
Latvijai šie procesi ir īpaši nozīmīgi: kamēr vietējie uzņēmumi nodrošina Latvijas ražas pieņemšanu un eksportu, Krievijas graudu plūsmas arvien vairāk izmanto Baltijas reģiona loģistikas maršrutus. Tas aktualizē jautājumus par ostu un dzelzceļa kapacitāti, tranzīta politiku un konkurences apstākļiem.
Melnās jūras eksporta atjaunošana var mainīt tirgus noskaņojumu
Tirgus gaida konkrētus signālus par to, vai būs iespējams atjaunot drošu kuģošanu un eksporta koridoru Melnajā jūrā. Ukrainas graudu eksports ir īpaši atkarīgs no jūras maršrutiem, jo dzelzceļa un upju ceļi nespēj pilnībā aizstāt ostu jaudu. Taču līdz vienošanās panākšanai un tās praktiskai īstenošanai tirgū saglabājas risks, ka graudu piegādes būs ierobežotas un loģistika - dārgāka.
Ja kuģošana tiktu atjaunota, eksportam pieejamais apjoms varētu pieaugt un mazināt daļu no cenu riska prēmijas. Savukārt ilgstoši traucējumi varētu turpināt atbalstīt cenas atsevišķos reģionos. Sarunu iespējamība pati par sevi vēl nenozīmē, ka eksporta plūsmas vai cenas ātri atgriezīsies iepriekšējā līmenī.
Krievija meklē jaunus eksporta maršrutus - arī ārpus Baltijas
Krievija turpina meklēt alternatīvas Melnās jūras maršrutiem. Jaunākā pazīme ir graudu eksporta sākšana caur Murmanskas ostu Arktikā. Vienlaikus Krievijas Baltijas jūras ostas septembrī apstrādāja aptuveni 1,2 miljonus tonnu graudu - vairāk nekā 60% no Krievijas jūras graudu eksporta attiecīgajā mēnesī.
Tas parāda, ka Krievijas eksportētāji cenšas saglabāt piegādes starptautiskajiem pircējiem, pat ja tradicionālie maršruti ir apgrūtināti. Jaunu maršrutu izmantošana neatrisina visas problēmas: nozīme ir kuģu pieejamībai, termināļu kapacitātei, transporta izmaksām un politiskajiem ierobežojumiem.
Latvijā turpinās diskusija par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu
Latvijā Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta jautājums ir kļuvis par būtisku politikas un loģistikas tematu. Saeima septembra beigās aicināja valdību izstrādāt tiesisko regulējumu, lai apturētu šo graudu ievešanu, tostarp tranzītā. Savukārt Igaunija oktobra sākumā noteica aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītam caur savu teritoriju.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos caur Latviju tranzītā pārvadāti gandrīz 690 tūkstoši tonnu Krievijas graudu, salīdzinot ar aptuveni 303 tūkstošiem tonnu attiecīgajā periodā pērn. Baltkrievijas graudu tranzīts sasniedza aptuveni 131 tūkstoti tonnu, salīdzinot ar niecīgu apjomu gadu iepriekš.
Šī plūsma rada papildu uzmanību Latvijas ostu, dzelzceļa un termināļu noslodzei laikā, kad jānodrošina arī vietējās ražas pieņemšana un eksports. Latvija ir atbalstījusi iespēju palielināt dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas graudu tranzītam līdz pat 300% no pašreizējās maksas, taču šis mehānisms nav pielīdzināms vispārējam tranzīta aizliegumam. Baltijas valstu kopīga pieeja un ES līmeņa lēmumi joprojām ir būtiski turpmākajai situācijas attīstībai.
Argentīnas raža palielina konkurenci kviešu tirgū
Eiropas kviešu tirgū pieaug konkurence no Dienvidamerikas, īpaši Argentīnas. Argentīnas kviešu ražas prognoze ir palielināta no 21 miljona līdz 23,8 miljoniem tonnu. Lielāks piedāvājums var nostiprināt Argentīnas pozīcijas Āzijas un Ziemeļāfrikas tirgos, kuros konkurē arī Eiropas eksportētāji.
Ukrainā šogad iegūts vairāk kviešu nekā pērn, taču eksporta iespējas joprojām ierobežo Melnās jūras situācija. Savukārt Krievijā ziemas kviešu sēja notiek nepietiekama mitruma apstākļos, kas rada papildu risku nākamās
sezonas ražai. Šie faktori darbojas pretējos virzienos: lielāka raža Argentīnā palielina piedāvājumu, bet eksporta un laikapstākļu riski Melnās jūras reģionā rada neskaidrību par reāli pieejamo apjomu.
Kukurūzas cenas Eiropā un ASV virzās atšķirīgi
Kukurūzas tirgū cenu dinamika Eiropā un ASV atšķiras. Eiropas MATIF tirgū cenas saņēmušas atbalstu no vasaras sausuma, kas ietekmējis Francijas, Ukrainas un citu valstu ražas. Savukārt ASV ražas novākšanas temps un lielāki krājumi rada spiedienu uz CBOT cenām.
Papildu konkurenci Eiropas tirgū rada imports no Brazīlijas. Oktobrī Eiropas Savienībā no Brazīlijas ievests aptuveni 1,6 miljoni tonnu kukurūzas, salīdzinot ar apmēram 200 tūkstošiem tonnu tajā pašā periodā pirms gada. Tas palielina pieejamo piedāvājumu un ietekmē Eiropas kukurūzas tirgus līdzsvaru.
Sojas tirgū atgriežas aktīvs pieprasījums
Sojas pupu tirgū novērojama pircēju aktivitātes atjaunošanās. Ķīnas iepirkumi no ASV tiek uztverti kā signāls, ka tirdzniecības attiecības un politiskās vienošanās var ietekmēt arī lauksaimniecības izejvielu plūsmas. Tomēr ilgtermiņa cenu virziens būs atkarīgs no faktiskajiem iepirkumu apjomiem, Dienvidamerikas ražas perspektīvām un eksporta konkurences.
Enerģijas cenas turpina palielināt izmaksu spiedienu
23. oktobrī Brent naftas cena sasniedza 111,70 ASV dolārus par barelu, bet dabasgāzes Dutch TTF cena - 93,853 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar to pašu periodu pirms gada abi rādītāji ir būtiski augstāki. Tas palielina graudu kaltēšanas, transportēšanas un pārkraušanas izmaksas.
Augsta naftas cena var sniegt atbalstu rapša un augu eļļu tirgum, tostarp biodegvielu pieprasījuma dēļ, taču vienlaikus sadārdzina graudu aprites ķēdi. Tāpēc biržas cenu pieaugums ne vienmēr vienādā mērā uzlabo lauksaimnieka gala ieņēmumus.
Ko tas nozīmē Latvijas lauksaimniekiem?
Tuvākajā laikā graudu tirgus virzienu noteiks vairāku faktoru mijiedarbība: iespējamā Melnās jūras kuģniecības atjaunošana, Krievijas eksporta maršrutu izmaiņas, Argentīnas ražas apjoms, ASV kukurūzas krājumi un enerģijas cenas. Kviešiem svarīgs būs eksporta pieejamības un konkurējošā piedāvājuma līdzsvars. Rapsim - naftas un augu eļļu tirgus.
Tirgus joprojām ir jutīgs pret ģeopolitiskām ziņām, taču cenu kustību ierobežo arī konkurence no Dienvidamerikas un citu reģionu piedāvājums. Tāpēc nākamās nedēļas būs svarīgas, lai saprastu, vai pozitīvi signāli par sarunām pārtaps reālās izmaiņās kuģniecībā un eksportā.
Raivis Maksis, SIA Linas Agro Graudu nodaļas vadītājs
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.