Pasaules graudu tirgu šūpo militārie konflikti

 

Globāli nozīmīgu notikumu virpulis turpinās, un mieru pasaules tirgos nav iespējams atrast pat ar uguni meklējot. Tirgus turbulences visvairāk ietekmējis karš starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) ar Izraēlu: šis faktors izsitis stabilitāti no pamatiem, un visi pārējie notikumi tā priekšā nobāl.

Kara darbība izjaukusi akciju, izejvielu un valūtu cenu līdzsvaru. Vislielākā militārā konflikta Tuvajos Austrumos ietekme joprojām jūtama naftas tirgū, kur cenas gan pieaug, gan svārstās.

Karš Irānā un tā izraisītā stratēģiski nozīmīgā Hormuza šauruma slēgšana izraisīja, iespējams, lielāko naftas piegādes krīzi vēsturē, kā rezultātā naftas cena no 70 ASV dolāriem par barelu pieauga līdz 112 ASV dolāriem. Šis satricinājums palielināja arī mēslojuma cenas – līdz pat 40 procentiem, un tas ietekmēja arī graudu tirgu.

8. aprīlī izsludinātais pamiers starp ASV un Irānu un pēc tam sāktās sarunas par miera līgumu samazināja naftas cenu līdz 90 ASV dolāriem: tas ir lielākais vienas dienas cenu kritums kopš 2020. gada aprīļa. Tomēr naftas cenas joprojām ir aptuveni par 25–30 ASV dolāriem augstākas nekā pirms kara darbības uzsākšanas, bet pamiers ir ļoti trausls un negarantē miera līguma noslēgšanu. Tāpēc strauju naftas cenu kritumu tuvākajā laikā gaidīt vēl ir pāragri – gaidīšana var ieilgt vairākus mēnešus.

Labas ziņas trūkst arī pašā ASV

It kā ar globālo nestabilitāti būtu par maz, 31. martā tika publicēts ASV Lauksaimniecības departamenta sējumu ziņojums. Vienā no svarīgākajiem gada ziņojumiem tika analizētas novirzes no gaidītā. Norādīts, ka kukurūzas platības ASV, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājušās par 3 procentiem, bet ziemas kviešu platības ir mazākās kopš 1919. gada. Lai gan sojas pupu platības pieaugušas par 4 procentiem, pieaugums bija mazāks, nekā tirgus gaidīja.

Cits svarīgs ASV Lauksaimniecības departamenta WASDE ziņojums bija samērā neitrāls, tajā netika prezentētas būtiskas izmaiņas vai jaunumi. Kviešu tirgū joprojām jūtams zināms spiediens pieaugošo krājumu dēļ, lai gan tie jau iepriekš bija augsti.

Tomēr arī ASV dienvidu līdzenumos situācija nav iepriecinoša: tur valda sausums, un sējumu stāvoklis neliecina par labiem rezultātiem. Labā vai ļoti labā stāvoklī ir nedaudz vairāk nekā trešdaļa sējumu – 35 procenti, kas ir pat par 13 procentiem mazāk nekā pirms gada.

Daļā tirgus – labvēlīgas tendences

Tikmēr citos graudu tirgos situācija ir labvēlīgāka. Lielākajā Dienvidamerikas valstī Brazīlijā fiksēta rekordliela sojas pupu raža – pat 184,7 miljoni tonnu.

Tiek sniegtas arī pirmās prognozes par gaidāmo kviešu ražu Krievijā. Analītikas uzņēmums „SovEcon“ prognozē, ka šajā valstī tiks izaudzēti ap 84 miljoniem tonnu kviešu, no kuriem eksportam tiks novirzīti 45,7 miljoni tonnu. Ja šīs prognozes piepildīsies, Krievija arī turpmāk saglabās pasaulē lielākā kviešu eksportētāja statusu.
 

	2026-04-10	2026-03-11	2025-04-10
MATIF kviešu biržas cena (maija iepirkuma cena), Eur/t	194,75	206,00	213,00
MATIF rapša biržas cena (maija iepirkuma cena), Eur/t	494,00	512,25	469,75
Gāzes cena (Dutch TTF), Eur/MWh	43,638	49,989	33,293
Brent naftas cena, USD/barelis	95,20	91,98	63,33
Eiro / ASV dolāra kurss	1,17252	1,15673	1,12011

 

Latvijas lauksaimniecība starp izmaksu spiedienu un globālā tirgus nenoteiktību

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozare Latvijā attīstās sarežģītos un pretrunīgos apstākļos, kur vienlaikus jūtams gan vietējo izaicinājumu, gan globālo procesu spiediens. Nozares ikdienu būtiski ietekmē pieaugošās izmaksas, cenu svārstības un klimata nenoteiktība - faktori, kas pēdējos gados ir kļuvuši par jauno normu lauksaimniecībā.

Latvijā šobrīd nozīmīga loma ir ekonomiskajam fonam. Inflācija, lai arī nedaudz stabilizējas, joprojām saglabājas salīdzinoši augsta un ietekmē gan ražošanas izmaksas, gan pārtikas cenu dinamiku. Tas nozīmē, ka saimniecībām jāstrādā apstākļos, kur izmaksu puse saglabājas augsta, bet ieņēmumi bieži ir atkarīgi no ļoti svārstīgiem tirgiem.

Valsts līmenī tiek veikti pasākumi nozares stiprināšanai - 2026. gadā lauksaimniecības konkurētspējas celšanai paredzēts vairāk nekā 7,7 miljonu eiro atbalsts, kas ietver investīcijas gan augkopībā, gan lopkopībā un tirgus attīstībā. Papildus tam tiek īstenotas arī ilgtermiņa iniciatīvas, tostarp lauksaimniecības izaugsmes plāns līdz 2036. gadam, kas paredz nozares modernizāciju un lielāku noturību pret klimata un tirgus riskiem.

Vienlaikus arvien lielāka nozīme tiek piešķirta arī pētniecībai un inovācijām — Latvijā uzsākta jauna valsts pētījumu programma, kuras mērķis ir stiprināt pārtikas sistēmas noturību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu nākamajos gados.

Globālais tirgus: augsts piedāvājums, bet nestabils fons

Pasaules lauksaimniecības tirgos šobrīd dominē pretrunīga situācija. No vienas puses, saglabājas augsts produkcijas piedāvājums, kas ierobežo cenu kāpumu. No otras puses, ģeopolitiskie konflikti un energoresursu cenu svārstības rada būtisku nenoteiktību.

Enerģijas cenas un ar tām saistītās izmaksas, īpaši mēslojums un degviela, joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē lauksaimniecības rentabilitāti visā pasaulē. Vienlaikus Eiropas Savienība 2026. gadā palielina finansējumu lauksaimniecības produktu popularizēšanai un eksportam, kas var radīt papildu iespējas arī Latvijas ražotājiem.

Situācija uz laukiem un nozares realitāte

Lauksaimniecības prakse Latvijā arvien vairāk kļūst atkarīga no spējas pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Nozares pārstāvji norāda, ka pēdējos gados būtiski mainījusies saimniekošanas loģika - no maksimālas ražas iegūšanas uz efektivitātes un riska vadības optimizāciju.

Pieaugošās izmaksas liek saimniecībām rūpīgāk izvērtēt ieguldījumus mēslojumā, augu aizsardzībā un tehnoloģijās. Tas savukārt ietekmē ražas kvalitāti un stabilitāti ilgtermiņā. Vienlaikus arvien biežāk tiek meklēti risinājumi precīzajā lauksaimniecībā, datu izmantošanā un resursu optimizācijā.

Ko sagaidīt nākotnē?

Tuvākajā laikā lauksaimniecības nozare Latvijā, visticamāk, turpinās darboties augstas nenoteiktības apstākļos. Izmaksu spiediens, klimata riski un globālo tirgu svārstības saglabāsies kā galvenie ietekmes faktori.

Tomēr vienlaikus redzamas arī pozitīvas attīstības tendences. Pieaug investīcijas zināšanās, tehnoloģijās un ilgtspējīgā saimniekošanā. Saimniecības kļūst profesionālākas un vairāk orientētas uz datiem un efektivitāti.

Novērojumi un ieteikumi

Šī brīža situācija skaidri parāda, ka lauksaimniecība vairs nav tikai ražošanas nozare - tā kļūst par stratēģisku uzņēmējdarbību, kur izšķiroša nozīme ir lēmumu kvalitātei.

Saimniecībām, kas spēj:

               •             precīzi plānot izmaksas,

               •             elastīgi pielāgoties tirgus situācijai,

               •             un izmantot modernas tehnoloģijas,

ir būtiski lielākas iespējas saglabāt stabilitāti.

Svarīgi ir arī ciešāk sekot tirgus signāliem un izmantot sadarbības iespējas - gan ar nozares partneriem, gan pētniecības institūcijām.

Lauksaimniecības nozare Latvijā šobrīd atrodas pārmaiņu posmā. Izaicinājumi ir nozīmīgi, taču tie vienlaikus rada arī iespējas attīstībai. Tie saimnieki, kuri spēs pielāgoties jaunajai realitātei, būs ieguvēji arī ilgtermiņā.