Pārskats par graudkopības nozari Latvijā (2025. gada oktobris–novembris) un pasaulē

Pēdējie mēneši Latvijas lauksaimniecībā bijuši izaicinājumu pilni — ilgstošas lietavas, applūdušas platības un vēlīna sēja būtiski ietekmējušas gan ražas kvalitāti, gan saimniecību finansiālo stabilitāti.

Situācija uz lauka

Latvijas lauki šobrīd atrodas stadijā pēc trīs gadu secīgiem klimatiskajiem satricinājumiem. 2025. gada mitruma radītās sekas būs jūtamas arī nākamajā sezonā – ziemāju sējas apjoms samazinājies, un lauksaimnieki arvien biežāk ziņo par nepieciešamību pēc valsts atbalsta vai kompensācijām. Negatīvo ietekmi uz ražu un tās kvalitāti veicinājusi arī saimniecību izvēle samazināt ieguldījumus lauku mēslošanā un ķimikālijās, kas ir tieši saistīta ar pieaugošajām ražošanas izmaksām. Šī ilgtermiņa stratēģija izraisa augsnes auglības samazināšanos, kas ilgtermiņā var un jau ir sācis negatīvi ietekmēt ražas potenciālu.

Sējumu struktūra un kultūru stāvoklis

Graudaugi

2024. gadā graudaugu sējumu platība sasniedza aptuveni 800,8 tūkst. ha (+0,4 %), un kopraža bija 3,15 miljoni t (+16,1 % pret 2023. g.).
Tomēr 2025. gadā ražas kvalitāti būtiski ietekmējusi pārlieku mitrie laikapstākļi. Daļa ražas nav izmantojama pārtikā un daļa netika novākta no laukiem, kas būtiski ietekmē ienākumus un eksporta iespējas.

Rapsis

Rapša audzētāji saskaras ar vieniem no lielākajiem izaicinājumiem. Ziemas rapsis atsevišķos novados (īpaši Vidzemē un Latgalē) nav izdīdzis vai ir pārāk vājš pārziemošanai.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, kopražas prognoze septembrī tika samazināta par 19 % salīdzinājumā ar jūniju.
Biržās (MATIF, 10.11.2025.) rapša cena bija ~480 €/t, kas ir zemāka nekā pērn (532,75 €/t).
Sēklu kvalitāte pasliktinājusies — sēklas mazākas, dīgušie rapši, eļļas un proteīna saturs zemāks.

Pākšaugi (zirņi, pupas)

Pākšaugu sējumi šogad īpaši cietuši no mitruma. Daļa sējumu nav novākta, un vēlākās sējas rezultātā zirņu ražība vidēji bija ~2,6 t/ha.
Mitrumam un kavētiem laika grafikiem ir būtiska ietekme uz pākšaugu kvalitāti — biežāk tiek novirzīti lopbarībai.

Kopējā tendence

Saimniecības, reaģējot uz pēdējo gadu klimatiskajiem riskiem, apsver sējumu struktūras maiņu — samazinot rapša un pākšaugu platības, palielinot graudaugu vai mazāk riskanto kultūru īpatsvaru.

Globālā tirgus situācija

• Globālā pārtikas cenu indeksa kritums par 0,7 % (FAO, septembris 2025).
• Eiropā un Dienvidamerikā – rekordražas, kas pazemina graudu cenas.

Ietekmējošie faktori un pēdējā mēneša dinamika

Sagaidāmās sekas un nākotnes perspektīvas

Īstermiņā (2025/2026. sezona)

• Iespējams zemāks eksportējamo graudu apjoms.
• Samazinātas saimniecību peļņas rentabilitātes.
• Aktīva atbalsta mehānismu meklēšana no valsts un ES fondiem.

Vidējā termiņā (2026–2027)

• Pārorientācija uz izturīgākām kultūrām un šķirnēm.
• Pieaug interese par klimatnoturīgu tehnoloģiju un precīzās lauksaimniecības ieviešanu.
• Iespējama saimniecību konsolidācija un īpašumu apvienošana, lai saglabātu konkurētspēju.

Secinājumi

1. 2025. gada rudens ir kritisks punkts Latvijas graudkopībā – klimatiskie faktori kombinācijā ar cenu spiedienu būtiski samazinājuši nozares ienākumus.
2. Kvalitātes kritums (lopbarības klases graudi, rapša eļļas saturs, dīgušais rapsis, pākšaugu proteīns) ietekmē gan vietējo, gan eksporta tirgu.
3. Saimniecībām nepieciešams finansiāls atbalsts un riska vadības instrumenti, lai saglabātu dzīvotspēju un spētu investēt nākamajām sezonām.
4. Sējumu struktūras maiņa un tehnoloģiju ieviešana ir neizbēgams nākotnes solis, lai mazinātu klimata un tirgus riskus.

2025. gada rudens iezīmējas kā viens no sarežģītākajiem periodiem pēdējā desmitgadē Latvijas graudkopības un eļļas augu audzēšanā.
Klimatisko apstākļu radītie riski – kopā ar cenu spiedienu un kvalitātes problēmām – samazinājuši saimniecību ienākumus un apdraud ilgtermiņa konkurētspēju.
Tuvākie mēneši būs izšķiroši, lai izvērtētu nepieciešamos valsts atbalsta pasākumus, kā arī pielāgotu sējumu struktūru nākamajai sezonai, īpaši attiecībā uz ziemas kultūrām un rapša audzēšanu.

Pasaulē rit rekordlielas graudu ražas vilnis

Pasaulē turpinoties ražas novākšanas sezonai, arvien vairāk valstīs tiek fiksētas rekordlielas ražas. Ja oktobrī ik nedēļu Eiropā un Ziemeļu puslodē tika paaugstinātas ražas prognozes, tad, sākoties novembrim, pilnākas kļūst arī Dienvidamerikas klētis.

Ziņots, ka Argentīnā līdz šim jau ir novākti apmēram 12% sējumu, un vidējā ražība sasniedz 2,43 tonnas no hektāra. Šī ražība ir augstāka nekā gaidīts, bet dažos valsts reģionos tā sasniedz rekordlīmeni. Kopējā raža var sasniegt pat 22 miljonus tonnu.

Arī Eiropas lauksaimnieki gaida rekordlielus rezultātus. Vācijas kooperatīvu asociācija šogad paredz sasniegt 45,6 miljonu tonnu kopražu — labāko rezultātu kopš 2017. gada. Lielāko daļu no šīs ražas veidos kvieši — 23,3 miljoni tonnu, kas ir par 26% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eiropa palielina iekšējo patēriņu

Gandrīz rekordlielās ražas Eiropā atklāj citu tendenci: samazinās lauksaimniecības produkcijas imports, jo valstis arvien vairāk spēj pašas sevi nodrošināt ar vietēji audzētiem graudiem. Pieejamie dati liecina, ka 2025.–2026. gada sezonā, kas sākās 1. jūlijā, Eiropas Savienība (ES) importējusi 6,11 milj. tonnu sojas raušu (pērn – 6,23 milj. tonnu), 3,81 milj. tonnu sojas pupiņu (pērn – 4,59 milj. tonnu), 5,38 milj. tonnu kukurūzas (pērn – 7,29 milj. tonnu) un 1,26 milj. tonnu rapša sēklu (pērn – 2,19 milj. tonnu). Tiek aprēķināts, ka ES importa apjoms ir samazinājies no 2 līdz vairāk nekā 42 procentiem.

Tajā pašā laikā ES eksportējusi apmēram 8,03 milj. tonnu kviešu, kamēr gadu iepriekš eksports bija 8,32 milj. tonnu. Tomēr šogad vairāk nekā divkāršojies miežu eksports — 3,76 milj. tonnu, salīdzinot ar 1,73 milj. tonnām gadu iepriekš.

Savukārt Krievija plāno ieviest eksporta kvotas, kas varētu sasniegt 20 milj. tonnu — divreiz vairāk nekā pērn. Kvotas paredzēts attiecināt ne tikai uz kviešiem, bet arī uz kukurūzu un miežiem, un tās būtu spēkā no nākamā gada 1. februāra līdz 30. jūnijam.

Situācija ASV joprojām rada jautājumus

Kamēr pasaules tirgus priecē rekordražas, satraukumu izraisa turpinātais ASV valdības darbības pārtraukums, kas sākās 1. oktobrī. Tāpēc oktobrī netika publicēts ASV Lauksaimniecības departamenta ikmēneša piedāvājuma un pieprasījuma ziņojums. Neskatoties uz valdības dīkstāvi, ziņojumu tomēr plānots izlaist vēl šomēnes.

Šis neierastais ģeopolitiskais notikums ietekmēja arī eiro un ASV dolāra kursu, kas bija nokrities līdz 1,14 dolāriem — zemākais līmenis kopš 1. augusta. Tomēr pēc īslaicīgiem svārstījumiem kurss pakāpeniski atgūstas.

Galvenie rādītāji, kas ietekmē starptautisko graudu tirgu

Autors – Raivis Maksis, SIA “Linas Agro” graudu iepirkuma vadītājs un Justs Eimonts, AB “Linas Agro” graudaugu iepirkuma vadītājs