Rapsis Latvijas saimniecībās joprojām ieņem nozīmīgu vietu sējumu struktūrā, jo tas palīdz dažādot kultūru secību un labos apstākļos var dot būtisku ieņēmumu daļu. Tomēr pēdējās sezonas rāda, ka rapša audzēšanas lēmums kļūst finansiāli prasīgāks. Agrāk par labu rapša ražību bieži uzskatīja 4 tonnas no hektāra un vairāk, bet pēdējos gados par standartu kļuvušas vien 2,5 līdz 3 tonnas. Ja sēkla, mēslojums, augu aizsardzība, degviela un tehnika prasa lielu ieguldījumu jau sezonas sākumā, zemāka raža daudz ātrāk samazina iespēju nopelnīt. Tāpēc rapsis joprojām var būt pamatota izvēle, taču to vairs nevar plānot pēc ieraduma vai cerības uz labu cenu. Ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un tirgus situāciju – saimnieki ir spiesti vairāk iedziļināties risku izvērtēšanā un peļņas aprēķinos.
Saimniecības rapša platības vērtē piesardzīgāk
Šogad Latvijā rapša platības, paredzētas ievērojami mazākas kā aizvadītajā sezonā, un ievērojama daļa audzētāju aizstājuši rapsi ar lielāku pupu īpatsvaru sējumu struktūrā. Šāds lēmums nenozīmē strauju atteikšanos no rapša, bet liecina par piesardzīgāku plānošanu un piedzīvotajām laikapstākļu problēmām pērnajā rudenī. Saimniecības arvien rūpīgāk salīdzina kultūras pēc izmaksām, ražas potenciāla, kaitēkļu riska un vietas kopējā kultūru secībā. Rapsis paliek tur, kur iepriekšējā pieredze, augsnes stāvoklis un konkrētā lauka potenciāls ļauj rēķināties ar pietiekamu rezultātu. Vājākos vai grūtāk prognozējamos laukos audzētāji biežāk meklē citu risinājumu, jo rapsis prasa lielu ieguldījumu vēl pirms kļūst skaidrs, kādu ražu konkrētā sezona ļaus iegūt.
Zemāka raža ātrāk noēd ieguldīto naudu
Šīs sezonas rapša lauki ir ļoti nevienmērīgi. Pēc pašreizējā lauku stāvokļa vājākajos sējumos raža varētu būt ap 1,5 tonnām no hektāra, labākajos – ap 3 tonnām, bet daudzviet reālistisks vērtējums ir ap 2,5 tonnām. Precīzs rezultāts būs zināms pēc ražas novākšanas, tomēr jau pašreiz redzams, ka starpība starp 1,5 un 3 tonnām audzētājiem nozīmē pilnīgi atšķirīgu finanšu iznākumu. Mitrs rudens vietām pasliktināja sadīgšanu, pavasarī sējumus ietekmēja sausums un zema augsnes temperatūra, savukārt vēlāk lietus palīdzēja tikai daļā lauku. Ja ieguldījums sēklā, mēslojumā, augu aizsardzībā, degvielā un tehnikā jau ir veikts, zemāka raža nosaka, vai saimniecība nosedz izmaksas un vai pēc ražas pārdošanas tai paliek peļņa.
Kaitēkļi liek precīzāk plānot augu aizsardzību
Rapša audzēšanu sarežģī kaitēkļi un ierobežotākas augu aizsardzības iespējas. Audzētāji praksē redz, ka agrāk pieejamie insekticīdi kaitēkļus ļāva ierobežot efektīvāk, bet pašlaik atsevišķās situācijās tie var atgriezties jau nākamajā vai aiznākamajā dienā pēc miglošanas. Šādos apstākļos audzētājam jāstrādā precīzāk, jo nokavēta vai nepietiekama augu aizsardzība var samazināt ražu laikā, kad ieguldījums laukā jau ir veikts. Rapša ražu nevar izskaidrot ar vienu cēloni, jo katrā laukā rezultātu nosaka laikapstākļu, augsnes stāvokļa, kaitēkļu, augu aizsardzības iespēju un sēklas kvalitātes kopums. Turklāt Latvijas saimniecības konkurē ar reģioniem, kuros rapsim ir augstāka raža un eļļas saturs. Ukrainā eļļas saturs sasniedz 47 % un vairāk, savukārt Latvijā 45 % jau uzskata par labu rādītāju. Protams, tiek novēroti atsevišķi gadījumi, kad arī Latvijas saimnieki izaudzē rapsi ar augstāku eļļas saturu, tomēr gadiem ejot šāda tendence arvien vairāk samazinās.
Cena biržā vēl negarantē peļņu saimniecībā
Augstāka rapša cena pati par sevi nedod labu rezultātu, ja raža vai kvalitāte nenosedz ieguldītos līdzekļus. Peļņu nosaka starpība starp hektārā ieguldīto, nokulto apjomu, kvalitāti un cenu brīdī, kad audzētājs ir gatavs pārdot produkciju. Nākamajai sezonai daļā saimniecību jau tiek apsvērtas mazākas fosfora un kālija devas, iespējami arī slāpekļa devu samazinājumi. Augu aizsardzības līdzekļus samazināt ir grūtāk, jo lēmums atkarīgs no situācijas laukā un kaitēkļu spiediena konkrētajā brīdī. Minerālmēsli, degviela, rezerves daļas, tehnika un zemes noma turpina palielināt audzēšanas izmaksas, tāpēc augstāka rapša cena biržā vēl nenozīmē drošu peļņu konkrētā laukā.
Rapsis jāvērtē katras saimniecības līmenī
Pašreizējā pieredze nedod pamatu vienādam secinājumam par rapša platību samazināšanu visās saimniecībās. Ražību var ietekmēt pārāk bieža rapša sēšana vienā laukā, kaitēkļu daudzums, sēklas kvalitāte, pieejamie augu aizsardzības risinājumi un laikapstākļi, taču atsevišķos laukos, kur rapsis nav audzēts desmit gadus vai iepriekš nav bijis sējumu struktūrā, audzētāji bieži lēš ražu ap 3 tonnām no hektāra. Tas nozīmē, ka lēmums jāpieņem konkrēta lauka līmenī: vienā vietā rapsis var būt pamatots kultūru secības un ieņēmumu dēļ, savukārt citā līdzīgs ieguldījums var izrādīties pārāk riskants.
Rapša vietu noteiks pašizmaksa un lauka potenciāls
Nākamajās sezonās audzētājiem rapsis būs jāvērtē pēc konkrētiem kritērijiem: lauka ražas potenciāla, pašizmaksas uz hektāru un tonnu, kaitēkļu spiediena, reāli pieejamiem augu aizsardzības risinājumiem un pārdošanas brīža. Līdzīgi tas protams ticis darīts arī citus gadus, tomēr ņemot vērā pēdējo laiku apstākļus – katrs lēmums jāizskata ar lielāku piesardzību un jārēķina līdz katram solim. Ja rapsis palīdz sakārtot kultūru secību un risks ir pārvaldāms, tam saimniecībā joprojām ir vieta. Ja aprēķins galvenokārt balstās cerībā uz labu tirgus cenu, drošības rezerve kļūst pārāk maza. Saimniecībās, kur lauka potenciāls un pašizmaksa ir skaidri zināma, rapsis saglabā nozīmi, bet laukos, kur cerība aizstāj aprēķinu, tas no peļņas iespējas var kļūt par dārgu kapitāla risku.
“Linas Agro” graudu nodaļas vadītājs Raivis Maksis
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.