Kukurūzas šķirņu izvēle nesākas no kataloga, bet gan no izmēģinājumiem

Kukurūzas audzētājiem ir divas ziņas: pirmā ir "sliktā" – nav nevienas ideālas šķirnes, kas derētu visiem; otrā ir labā – ilgtermiņa pētījumi ļauj lauksaimniekiem sniegt precīzus ieteikumus konkrētu šķirņu izvēlei, kas atbilst lopkopības vai kultūraugu audzēšanas saimniecību individuālajām vajadzībām.

Kukurūzas audzēšana kļūst par arvien populārāku alternatīvu Baltijas saimniecībām, un pēdējos gados kopējā kukurūzas sējumu platība pastāvīgi pieaug. Svarīgākais jautājums, ar ko saskaras audzētāji, ir tas, kā izvēlēties vispiemērotākās kukurūzas šķirnes no daudzajām tirgū pieejamajām.

“Dotnuva Seeds” specializētajos izmēģinājumos jau vairāku gadu garumā tiek atlasītas labākās kukurūzas šķirnes skābbarībai un graudiem, pamatojoties nevis uz augu vizuālo izskatu, bet gan uz galvenajiem ražas un kvalitātes rādītājiem.

Šie ir vieni no lielākajiem kukurūzas šķirņu izmēģinājumiem Lietuvā. Šogad izmēģinājumu laukos tika apskatītas un novērtētas 60 kukurūzas šķirnes: 47 kukurūzas šķirnes, kas paredzētas skābbarībai, un 13 šķirnes, kuras var audzēt graudu iegūšanai .

Nav vienas ideālas šķirnes visiem gadījumiem, taču ir daudzas piemērotas konkrētiem mērķiem.

Analīžu rezultāti palīdz izvēlēties šķirnes konkrētiem mērķiem. Piemēram, vienai saimniecībai nepieciešama augstas kvalitātes lopbarība, citai – kukurūzas graudi, bet trešajai var būt nepieciešams izaudzēt pēc iespējas vairāk zaļās masas. Nav vienas labākās šķirnes. Lauksaimniekam jāizvēlas vispiemērotākā šķirne, ņemot vērā savas cerības un vajadzības.

Kukurūzas, kviešu, rapša vai citas augu šķirnes netiek vērtētas pēc to izskata. Kukurūzas gadījumā labākā šķirne netiek noteikta pēc tā, kas izaug visgarākā vai dod vislielāko vālīti. Tāpēc kukurūzas šķirnes izvēle jāsāk nevis ar katalogu, bet gan ar izmēģinājumiem.

Izvēloties kukurūzas šķirnes, vajadzētu paļauties ne tikai uz savu redzi – ir svarīgi izvērtēt pētījumu rezultātus, īpaši tos, kas iegūti Baltijas apstākļos. Daudzi uzņēmumi, ieviešot šķirnes, balstās uz datiem no citās valstīs veiktajiem testiem, taču apstākļi dažādās valstīs un atsevišķos gados var atšķirties.

Trīs svarīgākie kritēriji šķirņu novērtēšanai

Izvēloties kukurūzas šķirni skābbarībai un lopbarībai, iesakam ņemt vērā trīs galvenos aspektus.

Pirmkārt, sausnas saturs noteiktā ražas novākšanas laikā. Tas parāda, cik daudz sausnas lauksaimnieks saņem un vai augs ir nobriedis un gatavs ražas novākšanai.

Otrais svarīgais kritērijs ir visa auga organisko vielu sagremojamība. Tā var ietekmēt gala rezultātu – izslaukumu vai gaļas liellopu augšanu. Uzņēmuma veiktie testi liecina, ka šī rādītāja atšķirības starp šķirnēm var sasniegt 3 līdz 6 procentus.

Trešais svarīgais rādītājs ir cietes daudzums, kas ir galvenais enerģijas avots kukurūzas skābbarībā. Efektīvām piena lopkopības saimniecībām būtu vērts izvēlēties uzticamas šķirnes, kurām Baltijas apstākļos līdz septembra beigām vai līdz pirmajām salnām vajadzētu uzkrāt maksimāli iespējamo cietes daudzumu. Audzējot vēlākas šķirnes ar FAO >220, pastāv lielāks risks, ka šķirne uzkrās mazāku cietes daudzumu, parasti līdz 30 procentiem.

Sausnas raža, cietes saturs un organisko vielu sagremojamība nosaka barības kopējo enerģētisko vērtību. No tās ir atkarīgs, cik efektīvi dzīvnieks var izmantot barību un kāds būs gala rezultāts. Vērtējot šķirnes, viens no svarīgiem rādītājiem ir piena daudzums, kas iegūts no no hektāra izaudzētās kukurūzas sausnas ražas. Dzīvnieku devas tiek veidotas, ņemot vērā sausnas daudzumu.

Zemnieku varētu fascinēt piecus metrus augsta kukurūza ar lielām vālītēm. Šādi augi var radīt daudz zaļās masas, taču gala rezultāts ne vienmēr būs labākais. Pēc testu veikšanas var izrādīties, ka sausnas daudzums ir mazs un trūkst cietes. Tad zemnieks no lauka atved vairāk ūdens, nevis dzīvniekiem nepieciešamo sausnu.

Dažādas šķirnes dažādiem lauksaimniecības mērķiem

Pareiza šķirņu izvēle ir aktuāla ne tikai lopkopības saimniecībām, bet arī saimniecībām, kas audzē kukurūzu graudu ražošanai. Pēdējai ir svarīgi iegūt pēc iespējas sausāku graudu ražu, jo žāvēšanas izmaksas pašlaik ir pieaugušas.

Dotnuva Seeds testos vislabāk veicās kukurūzas šķirnēm LG 31.160 FAO 190 un SY Liberty FAO 210. Uzņēmuma speciālisti tās visvairāk iesaka saimniecībām, kurām ir svarīga barības augsta enerģētiskā vērtība.

Ja saimniecībai ir svarīgi iegūt augstu sausnas ražu, vienlaikus saglabājot vidējo cietes saturu, kā liecina testu dati, var izvēlēties šķirnes Ligato FAO 220 un Aroldo FAO 220.

Dažas saimniecības meklē arī ekonomiskākus risinājumus. Šajā gadījumā var piedāvāt šķirni ‘Dzhekpot FAO 210’. Tās kvalitātes un ražas rādītāji ir vidēji, taču, ņemot vērā sēklu cenu un ieguldījumus uz hektāru, tā ir ekonomiska izvēle.

Audzējot kukurūzu graudu ieguvei, svarīga ir stabila raža un pēc iespējas zemāks graudu mitrums. Uzņēmuma izmēģinājumos šajā ziņā vislabāk veicās šķirnēm KWS Nevo FAO 180 un KWS Excelon FAO 190.

Katru gadu mēs pētām vismaz 12–13 potenciāli jaunas šķirnes, ko selekcionāri iesaka audzēšanai mūsu apstākļos. Tomēr starp jaunajiem kandidātiem vēl neesam atraduši nevienu, kas graudu mitruma ziņā būtu līdzvērtīga KWS Nevo FAO 180 un KWS Excelon FAO 190. Šīm šķirnēm raksturīga stabila graudu raža un zems graudu mitrums, tāpēc pašlaik tās uzskatām par vienu no drošākajām izvēlēm kukurūzas audzēšanai graudu iegūšanai.

Šogad Latvijā deklarēti vairāk nekā 26 tūkstoši hektāru kukurūzas. Statistika nenorāda, cik daudz no tās tiek audzēts graudiem un cik skābbarībai, taču ir skaidrs, ka šo kultūraugu kopējā platība palielinās. Kukurūza ir daudzsološa kultūra, kas var palīdzēt saimniecībām dažādot riskus un labāk sadalīt darbu. Atsevišķos reģionos un īpašos apstākļos tā var būt laba alternatīva citām kultūrām. Vissvarīgākais ir izvēlēties pareizās šķirnes.

Dotnuva Seeds izmēģinājumu rezultāti atklāj, cik svarīgi ir novērtēt nevis auga masu vai vālīšu izmēru, bet gan ražu un tās kvalitātes parametrus. Tikai tādā veidā mēs varam sniegt mērķtiecīgus ieteikumus saimniecībām un palīdzēt tām sasniegt cerēto. Pareizā kukurūzas šķirnes izvēle ir atkarīga no saimniecības individuālajiem mērķiem un vietējiem apstākļiem.