Latvijas graudkopība sasniegusi augstu ražas potenciālu, kā to noturēt?

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan – kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.

Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nav nejaušas - Lietuvā un Igaunijā sertificētu sēklu izmantošanu ilgstoši ir veicinājuši gan valsts atbalsta instrumenti, gan mērķtiecīga pieeja lauksaimniecības risku mazināšanai. Latvijā sēklas materiāls bieži tiek uztverts kā izmaksu pozīcija, nevis kā ieguldījums ražas stabilitātē.

Klimats maina sēklas materiāla lomu

Klimata pārmaiņu apstākļos sēklas materiāla kvalitāte iegūst pavisam citu nozīmi. Lauksaimniecībā arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad nokrišņi ir bijuši, bet augiem trūkst ūdens, vai kad īsi karstuma periodi sakrīt ar kultūraugu kritiskajiem attīstības posmiem. Šādos apstākļos izšķiroša kļūst šķirnes ģenētiskā noturība un tās spēja pārciest stresu.

SIA “Dotnuva Seeds” veiktie lauka izmēģinājumi (ZS “Arāji”) liecina, ka sezonās ar izteiktām mitruma svārstībām un paaugstinātu iztvaikošanu pat vienā saimniecībā, izmantojot identisku agrotehniku, ražas starpība var sasniegt līdz 2 tonnām no hektāra. Tas nozīmē, ka lēmumi, kas pieņemti vēl pirms sējas, arvien biežāk nosaka to, kāda būs ražas noturība pret mainīgiem laikapstākļiem.

Sertificēts sēklas materiāls ir riska vadības instruments

Sertificēta sēklas materiāla būtiskākā priekšrocība ir ne tikai lielāka iespējamība sasniegt maksimālo ražo, bet arī prognozējamība. Sertificēts un laboratorijās testēts materiāls ar zināmām īpašībām ļauj labāk saprast, kā konkrēta šķirne reaģēs uz stresu, piemēram, sausumu, karstumu, mitruma svārstībām vai slimību spiedienu. Pieminētie izmēģinājumu dati liecina, ka stresa apstākļos augi, kas izaudzēti no kvalitatīva materiāla, biežāk saglabā stabilāku fotosintēzes aktivitāti un ražas potenciālu, pat, ja gala rezultāts nav rekordaugsts. Praksē tas nozīmē mazākus kritumus sliktajos gados un mazāku neparedzamu zaudējumu risku.

Kāpēc zemnieki tomēr vilcinās? 

Neraugoties uz šiem argumentiem, daļa saimniecību joprojām izvēlas pašu pavairotas sēklas. Galvenie iemesli ir izmaksas un pieradums. Taču tas darbojas tikai gadījumā, ja nākamās sezonas apstākļi būtiski neatšķirsies no iepriekšējiem. Klimata svārstību apstākļos šis pieņēmums kļūst arvien riskantāks. Papildus tam jāņem vērā, ka nelegāla sēklu pavairošana un autoratlīdzību nemaksāšana selekcionāriem ilgtermiņā bremzē jaunu, klimatam noturīgāku šķirņu attīstību. Rezultātā zaudē visa nozare - gan tie, kuri izmanto sertificētas sēklas, gan tie, kuri to nedara.

Atšķirības starp Baltijas valstīm liecina, ka sertificētu sēklu izmantošana nav tikai tehnisks aspekts, tas atspoguļo pieeju lauksaimniecībai kopumā. Vai vēlamies veidot lauksaimniecību kā paredzamu procesu, izmantojot visas iespējas samazināt riskus, vai tomēr kā loteriju, cerot uz labvēlīgu sezonu? Ja Latvijas graudkopība vēlas ne tikai sasniegt augstu ražas potenciālu, bet arī to noturēt ilgtermiņā, arvien lielāka nozīme būs lēmumiem, kas tiek pieņemti vēl pirms sējas. Sertificēta sēklas materiāla izmantošana šajā kontekstā nav jautājums par prestižu vai teoriju, bet par saimniecību spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem, saglabāt ražas stabilitāti un konkurēt ar kaimiņvalstīm. 

SIA "Dotnuva Seeds" vadītājs Mihails Vilcāns