Mēslojuma izvēle rudenī

Šobrīd lauksaimniekiem nozīmīgākie darbi ir ražas novākšana un ziemāju sēja, kad mēslojuma izvēle ir aktuāla, īpaši NPK. Tomēr ir saimniecības, kas arī par slāpekļa mēslojumu jau sāk domāt laicīgi, taču lielākā daļa saimniecību vēl aizvien šo lēmumu pieņem īsi pirms pavasara. Kopumā lēmums par to, kad, cik daudz un kāda veida slāpekļa mēslojumu pirkt, kļūst arvien sarežģītāks izaicinājums lauksaimniekiem.

Sākotnēji jāveic izvēle par piemērotāko slāpekļa mēslojuma veidu — karbamīdu, kalcija amonija nitrātu (KAN), amonija nitrātu vai karbamīda un amonija nitrāta šķīdumu (KAS). Šī izvēle nereti rada apjukumu saimniekiem. Karbamīds un KAN nodrošina augiem vienmērīgu slāpekļa apgādi ilgākā laika posmā, tādējādi izvairoties no būtiskām svārstībām barības vielu nodrošināšanā. Vienlaikus kultūraugu mēslošanas papildināšana ar nitrātu slāpekli var sniegt augstākus rezultātus. Izvēloties karbamīdu, tas vieglāk un ekonomiskāk nodrošina augam vēlamās slāpekļa devas, ietaupot degvielu, jo var izvairīties no liekiem braucieniem un tādējādi novērst augsnes sablīvēšanos.

Paļaušanās tikai uz viena veida mēslojumu neļaus sasniegt maksimālu graudu ražu un kvalitāti. Lai iegūtu vislabākos rezultātus, ir jāizvērtē konkrētu mēslošanas līdzekļu sniegtie ieguvumi un ar tiem saistītās izmaksas. Ir svarīgi pareizi kombinēt dažādus mēslošanas līdzekļus, ņemot vērā lauka īpatnības, kultūraugu stāvokli, klimatiskos apstākļus, augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī nokrišņu prognozes, tomēr vissvarīgākais aspekts ir slāpekļa mēslojuma izmantošanas ekonomiskā efektivitāte saimniecībā. Tieši šo faktoru kopums nosaka, cik liela daļa no izkliedētā slāpekļa pārvēršas produktīvās vārpās, graudos, proteīnā un lipeklī. Piemēram, kviešu un rapša mēslošanu var uzsākt agrā pavasarī, izmantojot karbamīdu, un noslēgt ar cita veida mēslojuma lietošanu produkcijas kvalitātes uzlabošanai. Savukārt, lietojot karbamīdu vasarājiem un iestrādājot to augsnē, tiek nodrošināta vienmērīga augu apgāde ar barības vielām to veģetācijas periodā. Turklāt karbamīda efektivitāte ziemas rapša sējumos ir pārbaudīta reālos ražošanas apstākļos, veicot mēslošanu rudenī pirms sējas. Lietošanas norma bija 100 kg karbamīda uz vienu hektāru. Šāda pieeja nodrošina ziemas rapsim pietiekamu slāpekļa daudzumu rudens periodā, vienlaikus ļaujot saimniecībām samazināt ražošanas izmaksas, jo tiek samazināts nepieciešamo braucienu skaits laukā. Taču svarīgi ir nepaļauties tikai uz karbamīda mēslojumu, īpaši gadījumos, kad pēc straujas augšanas nepieciešama intensīvāka augu piebarošana, ziemāju papildmēslošana jāveic ar nitrātu slāpekli (amonija nitrātu).

Arī zinātniskajos pētījumos tiek vērtēta slāpekļa mēslošanas līdzekļu ietekme, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko slāpekļa mēslošanas līdzekli lauksaimniekiem. Šogad Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centra Lauksaimniecības institūtā (LAMMCŽI) tika veikti izmēģinājumi, lai pētītu gan karbamīda, gan nitrātu un amonija slāpekļa kombinācijas. Pētījuma rezultāti liecina, ka, izvēloties pareizu mēslošanas līdzekļu formu, devu un lietošanas laika kombināciju, tiek sasniegti labāki rezultāti nekā tad, ja kultūraugi tiek mēsloti tikai ar nitrātu slāpekli. Mēslojot ziemas kviešus ar KAN un karbamīdu, vidējais graudu skaits vārpā bija 42, savukārt, mēslojot sējumus ar amonija nitrātu un KAS šķīdumu, vidējais graudu skaits bija nedaudz mazāks – vidēji 39. Izmēģinājuma rezultāti liecina, ka ziemas kvieši minerālo slāpekļa mēslojumu izmanto ar līdzvērtīgu efektivitāti neatkarīgi no izmantotā veida, lai gan izšķiroša nozīme ir mēslojuma savlaicīgai iestrādei. Tomēr papildus ietekmi dod arī citi agronomiskie pasākumi, piemēram, augu aizsardzības līdzekļi, kā arī jāņem vērā, ka pastāv arī neparedzami faktori – dabas apstākļu ietekme uz augu attīstību un izmantoto līdzekļu efektivitāti. Arī citviet Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka, mēslojot ziemas kviešus ar karbamīdu un KAS, tā sastāvā esošais šķidrais nitrātu slāpeklis veicina straujāku slāpekļa uzņemšanu, turklāt karbamīds nodrošina kultūraugus ar slāpekli ilgākā laika posmā, tādējādi, kombinējot šos dažādos mēslošanas līdzekļu veidus, var sagaidīt ne tikai lielāku ražu, bet arī labāku tās kvalitāti.

Raksta autore: Sendija Tomsone, Linas Agro agrotehnoloģe