Patīkami siltie pavasara laikapstākļi ir īslaicīgi atkāpušies – temperatūra pazeminājās un dažviet pat sagaidījām sniegu, tiesa gan, tas, cik ātri uzsniga, tik ātri arī nokusa. Lai gan mainīgie laikapstākļi var būt nedaudz biedējoši, reālā situācija nav tik slikta. Lielākās bažas šobrīd rada ilgstošais sausuma periods, tāpēc sniegs un lietus, ko sagaidījām bija pat nepieciešams kultūraugiem. Šobrīd augsne ir tik sausa, ka jebkāds mitruma avots ir nozīmīgs turpmākai augšanai. Optimālā laikā iesētie ziemāju kultūraugi nav tik jūtīgi pret sausuma periodu, jo ir izveidojuši pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, bet tie, kas ir vājāki, attiecīgi izjūt lielāku stresu.
Pēdējās nedēļas ir raisījušas arī vairāk bažas par to, ka laukos, kuros redzamas pārziemojušās nezāles, palielinās nezāļu spiediena risks, bet temperatūru svārstību dēļ, smidzinājumu nav bijis iespējams veikt. Šāda pati situācija ir arī ar augu augšanas regulatoriem, kurus lietojot ir īpaši jāpievērš uzmanība gan temperatūrai, gan augu stāvoklim, īpaši vājākiem kultūraugiem.
Fungicīdu lietošana šobrīd nav vēl tik nozīmīga graudaugiem, jo būtiskas slimību pazīmes nav novērojamas, atsevišķos gadījumos jāpievērš uzmanība stiebru pamatnes slimību izplatībai, īpaši, atkārtotos sējumos.
Lielākais uzsvars ir jāliek uz smidzinājumu ziemas rapsī, jo temperatūru mainības dēļ, ir lauki, kuros vēl nav lietots herbicīds, bet tas ir nepieciešams dēļ nezālēm, kas pēc tam ievērojami var traucēt ražas novākšanas darbos. Kā arī mikroelementu un augu augšanas regulatora smidzinājums. Lai gan šis pavasaris iesācies mēreni, bez straujiem temperatūras kāpumiem, rapsis arī šādos apstākļos turpina attīstīties, līdzīgi kā nezāles.
Insekticīdu lietojums ir vērtējams dažādi, atkarīgs no reģioniem, jo ir reģioni, kuros smecernieki ir novēroti vairāk un jau veikti insekticīda smidzinājumi, kamēr citos reģionos, aukstuma dēļ, insekticīdu smidzinājums vēl nav bijis nepieciešams. Ņemot vērā šo aspektu, liels palīgs lēmumu pieņemšanā ir ķeramtrauki, kurus regulāri apsekojot, var spriest par kaitēkļu izplatību laukos.
Šobrīd jau arī var novērtēt, kā nostrādājušas dažādas mēslošanas tehnoloģijas. Mēslojums, kas lietots pārāk agri, kamēr augi vēl nebija pamodušies un izveidojuši baltās saknītes, kā arī augsnes temperatūra bija zem 5 grādiem, redzams, ka kultūraugi šobrīd izskatās sliktāk, kā tie, kas mēsloti nedaudz vēlāk. Savu ietekmi dod arī sausums, tāpēc īpaši jāpievērš uzmanība nākamajai slāpekļa papildmēslošanai, kam nepieciešams sagaidīt mitrumu, lai mēslojums būtu efektīvs. Šobrīd kultūraugus varam spēcināt ar ārpussakņu mēslojumiem. Ziemas kviešos jāliek akcents uz cinka, vara, mangāna un fosfora saturošiem ārpussakņu mēslojumiem. Rapsim, savukārt, nepieciešams bors un molibdēns, kuru smidzinājumu ieteicams veikt savlaicīgi. Vēl kultūraugiem var lietot ārpussakņu mēslojumu, kas satur jūras aļģes, bet vēlāk, ja trūkst mitruma, izmantot silīcija un kālija saturošus produktus. Jūras aļģes, aminoskābes un silīcijs ir kā ilgtermiņa kultūraugu imunitātes pastiprinātāji – tie stiprina augu stresa noturību, ko rada aukstums un sausums, turklāt tie palīdz augiem ātrāk atgūties no nelabvēlīgiem apstākļiem.
Ieteicams sekot līdz laikapstākļu prognozēm un izmantot pirmās siltās dienas un naktis bez salnām rapša smidzinājumiem un tad turpināt ar ziemāju graudaugiem.
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.