Situācija uz rapšu laukiem septembrī

Rudens, kā ierasts, ir saspringts laiks lauksaimniekiem, taču šogad pēc graudaugu ražas novākšanas un ziemas rapša sējas situāciju vēl sarežģītāku radīja spēcīgās lietavas. Lai gan apstākļi dažādos reģionos atšķiras, jau šobrīd ir redzams, ka rudens sezonas darbi ieilgs un būs jāpiedomā pie tā, kā spēcināt kultūraugus pirms ziemas.

Nokrišņu radītie izaicinājumi ir ietekmējuši praktiski visus lauksaimniekus. Iesētais ziemas rapsis atrodas pārmitrā augsnē, lai gan augi ir izveidojuši jau vairākas lapas, tie joprojām nav spēcīgi un to attīstība ir palēninājusies. Savukārt vēlāk sētie rapši ir dīgļlapu stadijā vai nemaz nav sadīguši, jo spēcīgās lietusgāzes ir izveidojušas cietu garozu augsnes virskārtā, tādējādi traucējot rapsim sadīgt. Turklāt uz dažiem laukiem ar lauksaimniecības tehniku ​​nav iespējams pat uzbraukt.

Ir saimniecības, kurās rapsi iesēja tikai septembra sākumā, jo agrāk to vienkārši nebija iespējams izdarīt. Tomēr vēlu iesētie kultūraugi, lai gan ir sadīguši, tie joprojām ir vāji un esošie laikapstākļi situāciju neuzlabo. Lai gan kultūraugu stiprināšana prasīs papildu pūles, noteikti ir pāragri atmest cerības uz nākamā gada ražas potenciālu. Pirmais solis ir sagaidīt labvēlīgākus laikapstākļus, kas ļautu uzbraukt uz laukiem. Tad ziemas rapsis būs jāpiebaro izmantojot ārpussakņu mēslojumu, bet vājākiem augiem būs nepieciešami arī slāpekļa mēslošanas līdzekļi, savukārt biostimulatori var palīdzēt veidot spēcīgāku sakņu sistēmu, veicinot skābekļa nokļūšanu līdz saknēm.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem lauksaimniekiem šobrīd ir ziemas rapša sējumu monitorēšana, jo laikapstākļi ir ļoti pateicīgi lielai kailgliemežu izplatībai. Nepieciešamības gadījumā jālieto limacīdi, jo gliemeži var radīt lielus postījumus sējumiem – tos var nograuzt pilnībā.

Ziemas rapsis ir jutīgs pret ilgstošu slapjumu un augsnes sablīvēšanos – šo faktoru dēļ lapas var iekrāsoties zilganā tonī un izraisīt dzeltenu plankumu parādīšanos, kas laika gaitā var izplatīties pa visu lapas virsmu. Tādējādi augi signalizē par barības vielu uzņemšanas traucējumiem. Dzelteni plankumi uz lapām un mangāna deficīta pazīmes parādās rapšiem, kas aug pārmitrā augsnē, savukārt zilganas lapas un stublāji liecina par traucētu fosfora uzņemšanu. Šādos gadījumos svarīgi pievērst uzmanību ne tikai lapu izskatam, bet arī sakņu stāvoklim. Tomēr jāņem vērā, ka dīgļlapas neuzrāda barības vielu deficītu, tas jānovērtē uz īstajām lapām.

Izstrādājot ziemas rapša audzēšanas tehnoloģiju jāgatavojas vairākiem atšķirīgiem attīstības posmiem. Pirmais posms ir dīgļlapu stadija, kuras galvenais mērķis ir veicināt augu augšanu. Ziemas rapši dīgļlapu stadijā aktīvi veic fotosintēzi, taču ļoti mazā lapu laukuma dēļ nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas. Šajā posmā kultūraugiem ir grūti augt, jo barības vielu uzņemšana, pat caur lapām, ir visai ierobežota. Īpaši svarīgi gadījumos, kad spēcīgu lietavu dēļ ir izveidojusies stipri sablīvējusies augsnes garoza ir irdināt augsni un lietot līdzekļus, kas satur aminoskābes, humīnskābes un mikroorganismus. Šajā attīstības posmā kailgliemežu izplatība var būt ļoti postoša.

Otrajā attīstības posmā, kad ziemas rapsim jau ir izveidojušās 1–3 īstās lapas, nepieciešams aktīvi veicināt sējumu augšanu, palielinot gan lapu skaitu, gan to virsmas laukumu, šim nolūkam noderīgi būtu mēslošanas līdzekļi, kas satur nitrātu slāpekli, jo ziemas rapsim ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos ziemai un uzkrātu pietiekamu cukura daudzumu. Lai veicinātu rapša augšanu, no ārpussakņu mēslojumiem ieteicams izvēlēties aminoskābju produktus kombinācijā ar šķidrajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas paredzēti lietošanai caur lapām, jo augi uz smidzināšanu reaģē nekavējoties. Aminoskābju produkti, kas bagātināti ar šķidrajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, satur divas slāpekļa formas: viena iedarbojas ātri, bet otra nodrošina ilgstošu efektu. Šāda mēslošana ir droša, jo slāpeklis tiek pilnībā izmantots augu augšanai – nepastāv risks, ka augi pārlieku strauji augs vai pasliktināsies to ziemcietība, pat ja smidzināšana tiek veikta vēlākos termiņos. Šajā posmā rapsim ļoti svarīgs ir bors, jo tas stimulē jauno augu daļu augšanu.

Rapšu sējumu smidzināšana ar augšanas regulatoru, īpaši brīdī, kad augi sasnieguši 4 īsto lapu stadiju, ir ideāls laiks ārpussakņu mēslošanas līdzekļu lietošanai. Šie mēslošanas līdzekļi uzlabo fotosintēzi un augu augšanu, veicina cukuru uzkrāšanos, kā arī nodrošina augu pienācīgu sagatavošanos ziemai. Strādājot ar vājiem vai stresa ietekmētiem rapšu sējumiem, ir vērts atcerēties, ka biostimulatori mazina augu stresu, veicina efektīvāku barības vielu uzņemšanu no augsnes un stimulē spēcīgāku augšanu. Tādēļ, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, vienmēr jānovērtē rapšu sējumu stāvoklis un jāizmanto biostimulatori, ja augiem novērojamas stresa pazīmes.

Tikpat svarīgi, cik iegūt skaistu lapojumu, ir arī stimulēt sakņu attīstību, īpaši tad, ja ziemas rapša augšana ir novēlota. Dienas garuma un saules starojuma samazināšanās rada nelabvēlīgus apstākļus kultūraugiem, tādēļ šobrīd ieteicams stimulēt šo augu sakņu augšanu, to var veicināt fosfora ārpusskaņu mēslojuma lietošana.

Papildus slāpeklim, mangānam, fosforam, kālijam un biostimulatoriem var pievienot sēru. Stipras lietusgāzes ieskalo ļoti kustīgo sēru dziļi augsnē, kur tas kļūst nepieejams ziemas rapša nelielajām sakņu sistēmām. Sēru saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana veicina vienmērīgāku slāpekļa uzņemšanu, tādējādi uzlabojot augu barošanos spēju.

Trešajā posmā ziemas rapša sējums ir brīvs no nezālēm un  sārņaugiem, tam ir izveidojusies spēcīga sakņu sistēma un bagātīgs lapojums. Šajā posmā ieteicams pabeigt augšanas punkta veidošanu, izmantojot augšanas regulatoru-fungicīdu un caur lapām lietot makroelementus, kas veicina cukuru uzkrāšanos.