Skābstoša augsne samazina ražas potenciālu: kad un kā to kaļķot?

2026 11 20

Skābstoša augsne samazina ražas potenciālu: kad un kā to kaļķot?

 

Pirms plānot mēslošanu, jānovērtē augsnes skābums. Ja augsne kultūraugiem ir pārāk skāba, pat rūpīgi plānots mēslojums nedod gaidīto rezultātu.

Skābā augsnē augi sliktāk uzņem barības vielas, vājāk attīstās saknes un virszemes daļa, tiek traucēta derīgo mikroorganismu darbība. Pie pH 5,5 augi izmanto tikai 77 % iestrādātā slāpekļa, 48 % fosfora un 77 % kālija, bet pie pH 5,0 – attiecīgi 53 %, 34 % un 52 %.

Skābas augsnes Latvijā nav retums. VAAD augšņu agroķīmiskās izpētes dati par 2021.–2024. gadu liecina, ka 27 % pētīto platību nepieciešama pamatkaļķošana un vēl 13 % – uzturošā kaļķošana. 2022. gadā Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Rīgas reģionā kaļķošana bija vajadzīga vairāk nekā pusei pētīto platību, Zemgalē – aptuveni piektajai daļai.

„Nevienmērīgi sējumi, vājas saknes vai vāja reakcija uz mēslojumu var liecināt par pārāk skābu augsni, taču tā vēl nav diagnoze – līdzīgi augi reaģē arī uz pārmitrināšanos, sablīvēšanos, barības vielu trūkumu vai sārmainošanos. Drošs pamats lēmumam ir augsnes paraugi, kas ņemti atbilstoši metodikai un raksturo visu lauku,” – iesaka SIA Linas Agro mikroelementu produktu grupas vadītājs un agronoms V.Kauliņš. Viens paraugs no nejaušas vietas visu lauku neraksturo. Jānovērtē ne tikai pH, bet arī granulometriskais sastāvs, organisko vielu, kalcija un magnija saturs.

Kaļķošana neitralizē mēslojuma skābos atlikumus, kavē smago metālu un radionuklīdu uzņemšanu augos un uzlabo augsnes fizikālās īpašības. Pirms kaļķošanas jāveic augsnes analīzes, jānovērtē kultūraugu prasības un jāizvēlas piemērots materiāls.

Jo skābāka augsne, jo grūtāk uzņemt barības vielas

Latvijā pamatkaļķošanu iesaka, ja minerālaugsnes pHKCl ir zem 5,5, kūdras augsnes – zem 5,0. Tomēr vienas robežas visiem laukiem nav: daļa kultūraugu cieš arī no mazāka skābuma.

Optimālā pHKCl pēc VAAD datiem: bietēm, kāpostiem un lucernai – 7,0–7,5; kviešiem, miežiem, kukurūzai, rapsim, zirņiem, pupām un āboliņam – 6,0–7,0; rudziem, auzām un stiebrzālēm – 5,5–6,0; kartupeļiem un liniem – 5,0–6,0.

Skābā augsnē augiem grūtāk uzņemt slāpekli, fosforu, kāliju un sēru, mazāk pieejams kļūst arī molibdēns. Ja pH ir zem 5, palielinās kustīgā alumīnija daudzums, kas bojā saknes. Tad papildu mēslojums augšanas problēmas neatrisina. Paskābināšanās pasliktina arī augsnes struktūru un bioloģiskās īpašības. Piemēram, tauriņziežiem nelabvēlīga augsnes reakcija ierobežo gumiņbaktēriju darbību un bioloģisko slāpekļa piesaisti. Tāpēc pH jāvērtē kopā ar citiem auglības rādītājiem.

Klimata pārmaiņas – viens no skābuma pieauguma cēloņiem

Augsne paskābinās dabiski, bet procesu pastiprina nokrišņi un saimniekošana. Pēc publiski pieejamiem datiem normālas augsnes gadā zaudē apmēram 200–250 kg/ha CaCO3, smilts augsnes – 450–500 kg/ha, vēl ap 60 kg/ha tiek iznests ar ražu.

Klimata pārmaiņas var paātrināt paskābināšanos, jo mainīgs nokrišņu režīms pastiprina kalcija un magnija izskalošanos no sakņu zonas. Ietekme gan atšķiras atkarībā no augsnes sastāva, ūdens režīma un saimniekošanas.

Augsni paskābina arī slāpekļa mēslojums. Lai neitralizētu 1 kg slāpekļa radīto skābumu, amonija nitrāta, karbamīda vai KAS gadījumā vajag 1,8 kg CaCO3, kalcija amonija nitrāta – 0,86 kg, amonija sulfāta – 5,4 kg, bet kalcija nitrāts augsni nepaskābina. Piemēram, 150 kg N/ha amonija sulfāta veidā prasa ap 810 kg CaCO3 gadā.

Kaļķošana – tikai savlaicīgi plānota un atbilstoši lauka vajadzībām

Kaļķošanas devu nevar noteikt tikai pēc hektāru skaita. Jāzina augsnes sākotnējais un vēlamais pH, tās buferspēja, kā arī materiāla reaktivitāte un daļiņu smalkums. Vienāda dažādu produktu masa nenozīmē vienādu iedarbību.

Ļoti skābām augsnēm, kur vajadzīgs ilgstošs efekts, piemērots berams smalcināts kaļķakmens. Tas darbojas lēnāk nekā smalki malti vai granulēti materiāli. Pamatkaļķošanai parasti vajag 5–8 t/ha atkarībā no pH un materiāla kalcija satura, un efekts saglabājas līdz 5 gadiem. Grūtības sagādā izkliedēšana īsajā laikā pirms sējas.

Svarīga ir arī Ca:Mg attiecība augsnē: ja tā ir zem 5:1, izvēlas kaļķakmeni, ja virs 8:1 – dolomītu, sabalansētas attiecības gadījumā – abus maisījumā 1:1.

Ja skābuma problēma ir mazāka, V. Kauliņš iesaka granulētus līdzekļus: „Granulas izšķīst un sāk darboties ātri, devas ir mazākas nekā beramajam kaļķakmenim, taču cena – augstāka. Tās piemērotas uzturošajai kaļķošanai, ko iesaka veikt reizi trijos gados ar 1,0–1,5 t/ha CaCO3. Granulas var izkliedēt arī sējumos ar parasto minerālmēslu izkliedētāju.”

Latvijas izmēģinājumi: kaļķotajos laukos – lielāka un kvalitatīvāka raža

LBTU un AREI Stendes pētniecības centra demonstrējumā (2023–2025) Skrīveros, kur augsnes pHKCl bija 4,9–5,3, ziemas kviešu raža nekaļķotajā variantā bija 2,72 t/ha, kaļķotajos – līdz 6,60 t/ha, un proteīna saturs graudos pieauga no 8,2 % līdz 11,0–11,7 %. Stendē, kur pHKCl bija 5,6–5,9, ražas pieaugums bija mazāks – kaļķošana jāplāno katram laukam atsevišķi.

Līdzīgu ainu rāda agrākie Latvijas pētījumi: J. Vigovska izmēģinājumos 4–6 t/ha kaļķošanas materiāla 6–8 gadus pēc kārtas palielināja graudu ražu par 0,5–0,7 t/ha gadā, A. Zemītes izmēģinājumos 3–5 t/ha deva ziemas kviešiem +0,46 t/ha, vasaras kviešiem +0,25 t/ha.

Kaļķotā augsnē – tāda pati augu apgāde ar mazāk mēslojuma

Pēc Kanādas pētnieku datiem pie pH 6,5 augi izmanto 95 % slāpekļa, 63 % fosfora un 100 % kālija – kopumā 86 % iestrādātā mēslojuma, bet pie pH 5,0 – tikai 46 %. Tātad, lai kultūraugs no mēslojuma saņemtu 100 kg slāpekļa, pie pH 5,0 jāiestrādā ap 190 kg N, pie pH 5,5 – ap 130 kg N, bet pie pH 6,5 – ap 105 kg N. Paaugstinot pH no 5,5 līdz 6,5, slāpekļa devu var samazināt aptuveni par piekto daļu, nesamazinot augu apgādi. Tas atbilst Kanādas ilggadējo pētījumu secinājumam, ka kaļķošana graudaugiem, rapsim un pākšaugiem var samazināt mēslojuma patēriņu vidēji par 20 %.

Ātrāks rezultāts var attaisnot lielāku ieguldījumu

Kaļķošanas materiāla izvēli nosaka ne tikai tonnas cena. Smalki malts dabīgs kalcija karbonāts reaģē ar augsni ātrāk nekā parastais kaļķakmens. Tas nav dedzināts vai ķīmiski apstrādāts – priekšrocību dod izejvielas kvalitāte un smalkā frakcija. Augsnes pH paaugstinās ātrāk, un jau pirmajā gadā uzlabojas fosfora un mikroelementu pieejamība augiem. Loģistikas dēļ šāds materiāls var izmaksāt vairāk, taču saimniecībām, kurām augsnes reakcija jāsakārto ātri, ieguldījums var atmaksāties ar ātrāku rezultātu un labāku mēslojuma izmantošanu.

 


Autors: Vilnis Kauliņš, SIA "Linas Agro" mikroelementu produktu grupas vadītājs

Izmantotie avoti:

  • VAAD (2021–2024) kopsavilkums: https://www.vaad.gov.lv/lv/media/5861/download
  • VAAD. Augsnes monitoringa rezultāti 2022: https://www.vaad.gov.lv/lv/media/4866/download
  • VAAD. Augsnes agroķīmiskās analīzes (optimālā pH): https://vaad.gov.lv/lv/media/4695/download
  • Popluga D., Kreišmane Dz. (2020). Skābu augšņu kaļķošana. LLU/ZM: https://llufb.llu.lv/LLUgramatas/Klimatam-draudz-lauks-prakse-Latvija/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf
  • Kreišmane Dz. u. c. (2016). Liming effect on nitrogen use efficiency and nitrogen oxide emissions in crop farming (barības vielu izmantošana pēc pH, CaCO3 uz 1 kg N, Vigovskis, Zemīte): https://lbtufb.lbtu.lv/conference/Research-for-Rural-Development/2016/LatviaResRuralDev_22nd_vol1-30-36.pdf
  • Švarta A. u. c. (2025). LBTU/AREI demonstrējums: https://lbtufb.lbtu.lv/conference/lidzsvar_lauksaim/2025/Latvia-lidzsvarota-lauksaimniec_rakstu_krajums_2025-24-28.pdf
  • Dati un rekomendācijas no AB "Linas Agro" kolēģiem

Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.

Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.

Sīkāka informācija par sīkdatnēm un to izmantošanu