Kā sagatavot zālienu ziemai? Ekspertu ieteikumi pēdējiem rudens darbiem

Kā sagatavot zālienu ziemai? Ekspertu ieteikumi pēdējiem rudens darbiem

Rudens priecē ar dabas veltēm un krāsainām koku lapām, taču arvien vēsākie rīti atgādina par tuvojošos ziemu. Kamēr daba vēl tikai gatavojas atpūtai, pagalmos jāveic pēdējie zāliena kopšanas darbi. Kas jāņem vērā, lai pavasarī zāliens atkal priecētu ar sulīgu zaļumu, teikts „Linas Agro” paziņojumā medijiem.

Pēc agronoma un ainavu speciālista Tautvīda Gurska teiktā, zāliens, kas agrā rudenī ir mēslots un papildināts ar jaunu zāles sējumu, vēl jāpakļauj pēdējiem kopšanas darbiem. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nokritušo lapu savākšana. Speciālists uzsver, ka uz zāliena atstātās pūstošās koku lapas un nokritušie augļi var kaitēt zālei, un sekas būs redzamas pavasarī.

„Nokritušās lapas un augļus nevajadzētu ilgstoši atstāt uz zāliena. Zem biezās lapu kārtas zālei trūkst gaismas un gaiss, uzkrājas mitrums, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību attīstībai. Pūstošie augļi var veicināt arī zāliena izsušanu un bojāšanos. Ja rudenī lapas un augļi netiks savākti, pavasarī zaļa zāliena vietā var sagaidīt kailus laukumus, kuru atjaunošana prasīs gan laiku, gan papildu izdevumus,” uzsver T. Gursks.

Pēc lapu savākšanas rudenī jāveic arī pēdējā zāliena pļaušana. Agronome un „Edotnuvaseeds.lt” eksperte Regina Kanevičiene skaidro, ka pēdējās pļaušanas laiks ir atkarīgs no laikapstākļiem un zāliena augšanas intensitātes. Ja rudens ir silts, zāli var nākties pļaut arī novembrī.

„Pirms ziemas zālienu nevajadzētu nopļaut pārāk īsu, taču arī atstāt garu zāli nav ieteicams. Pārāk gara zāle zem sniega var sagulties un radīt labvēlīgu vidi slimībām, savukārt pārāk īsa zāle ir jutīgāka pret salu un var sliktāk pārziemot. Optimālais zāliena augstums ir aptuveni 4–5 centimetri,” skaidro R. Kanevičiene.

Zālienam sagatavoties ziemai palīdz arī rudens mēslošana

Pareiza zāliena pļaušana un lapu savākšana ir tikai daļa no darbiem, kas jāveic, lai sagatavotu zālienu ziemai. R. Kanevičiene atgādina, ka svarīgi parūpēties arī par pēdējo rudens mēslošanu, pievēršot uzmanību mēslojuma sastāvam.

„Rudenī svarīgi izvēlēties šai sezonai paredzētu mēslojumu, kura sastāvā dominē kālijs un fosfors. Īpaši nepieciešams ir fosfors – tas stiprina auga saknes un palīdz tam labāk pārziemot. Mēslošanas laiks jāpielāgo laikapstākļiem un zāliena augšanai, nevis konkrētam mēnesim. Tomēr novembrī un decembrī mēslojumu vairs nevajadzētu lietot,” skaidro agronome.

Viņai piekrīt arī T. Gursks, kurš iesaka pievērst uzmanību mēslošanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir dzelzs sulfāts. Pēc speciālista teiktā, tie palīdz cīnīties ar sūnām, taču to lietošanas laikā ir svarīgi aizsargāt blakus zālienam esošos pagalma segumus.

„Svarīgi atcerēties, ka šādu mēslojumu nedrīkst atstāt uz bruģakmeņiem, apmalēm vai citām cietām virsmām. Dzelzs sulfātam izšķīstot, uz tām var palikt grūti notīrāmi brūni traipi,” brīdina T. Gursks.

„Edotnuvaseeds.lt” eksperte atgādina, ka ar mēslošanu vien var nepietikt – svarīgi parūpēties arī par augsnes skābumu. Pēc agronomes teiktā, pārāk skābā augsnē zāliens grūtāk uzņem barības vielas, novājinās un tā vietā sāk izplatīties sūnas. Tāpēc rudenī skābu augsni ieteicams kaļķot.

„Vislabāk to darīt tieši pirms lietus, bet, ja lietus nav gaidāms, pēc kaļķa izkaisīšanas augsne bagātīgi jāsalaista, lai aktīvās vielas iesūktos augsnē. Ieteicamā deva ir 5 kg granulēta kaļķa uz vienu āru zemes platības, taču to var palielināt līdz 10 kg. Kaļķi var izkaisīt gan ar rokām, gan ar speciālu izkliedētāju. Turklāt ir ļoti svarīgi ievērot 2–3 nedēļu pārtraukumu starp mēslojuma un kaļķa izkliedēšanu,” iesaka R. Kanevičiene.

Ziemā svarīgi sekot līdzi sniega sanesumiem

Lai gan ziemā zāliena kopšanas darbu kļūst mazāk, tā stāvokli joprojām ietekmē laikapstākļi. Pēc T. Gurska teiktā, svarīgi pievērst uzmanību ne tikai sniega daudzumam, bet arī tam, uz kādas augsnes tas uzkrājas.

„Sniegs uz sasalušas zemes un uz vēl mīkstas augsnes rada zālienam atšķirīgus apstākļus. Ja zeme vēl nav sasalusi, zem sniega kārtas zāle var sākt izsust. Tāpēc uzkrājušās sniega kupenas nevajadzētu atstāt bez ievērības – to novākšana var mazināt risku, ka pavasarī būs jāatjauno bojātie zāliena laukumi. Taču, ja zeme ir sasalusi un cieta, nekas nav jādara,” stāsta ainavu speciālists.

Pēc T. Gurska teiktā, rudens darbu noslēgums ir arī lieliska iespēja parūpēties par instrumentiem, kas palīdzējuši visa gada garumā.

„Pēc āra darbu sezonas ir īstais laiks dot atpūtu uzticami kalpojušajam aprīkojumam: iztīrīt zāles pļāvēju, ieeļļot tā detaļas, uzasināt asmeņus un sagatavot to nākamajai sezonai. Tā pavasari varēsiet sagaidīt bez liekām rūpēm.”

Papildu informācija: Ieva Dauguvietytė-Daskevičienė, „Linas Agro” komunikācijas vadītāja

Tālr.: +370 694 95052
E-pasts: [email protected]