Kviešu šķirņu maisījumi – arvien aktuālāka alternatīva zemniekiem klimata pārmaiņu kontekstā
Mainīgais klimats piespiež zemniekus meklēt risinājumus, kas palīdz uzturēt stabilas ražas un graudu kvalitāti. Viena no šādām alternatīvām ir ziemas kviešu šķirņu maisījumi. Šī salīdzinoši jaunā pieeja mūsu tirgū ļauj saimniecībām efektīvāk pārvaldīt riskus un sasniegt labākus rezultātus dažādos dabas apstākļos.
„Sējot zemniekiem ir ļoti grūti paredzēt, kuras šķirnes sēt vairāk, kuras mazāk un kā sabalansēt riskus. Sējot ziemas kviešu šķirņu maisījumu, risks, kas saistīts ar nākotnes klimata apstākļiem, tiek samazināts. Dānijā šķirņu maisījumi tiek pētīti un audzēti kopš 2018. gada. Es uzskatu, ka to platības tuvākajā laikā paplašināsies visās Baltijas valstīs – mainīgo klimata apstākļu, vieglākas kultūraugu pārvaldības un stabilāku ražu un kvalitātes dēļ,” saka Robertas Visockis, uzņēmuma Dotnuva Seeds Lietuva produktu eksperts.
Parasti šķirņu maisījumi sastāv no trim ziemas kviešu šķirnēm, kas vienmērīgāk izplatās un labāk aug augsnēs ar atšķirīgu sastāvu un nevienmērīgu auglību. Ja tiek audzēta tikai viena šķirne, tā var dot augstu ražu vienā gadā, bet, mainoties apstākļiem, raža var būtiski samazināties salīdzinājumā ar citām šķirnēm, kas tajā brīdī labāk pielāgojušās. Šķirņu maisījumu mērķis ir nodrošināt augstāku vidējo ražu. Lielākā daļa lauku ir nevienmērīgi, tāpēc, ja tiek audzēta tikai viena šķirne, ražu bieži ierobežo viens vai vairāki problemātiski lauka posmi. Sējot, piemēram, trīs šķirņu maisījumu, augsnes nevienmērībai ir mazāka ietekme, un vidējā lauka raža ir augstāka.
Eksperts uzsver, ka ne visas šķirnes ir piemērotas audzēšanai kopā. Atlases procesā svarīgi, lai tās papildinātu cita citu – būtu ar līdzīgu nogatavošanās laiku vienmērīgai ražas novākšanai, ar pietiekamu cerošanas potenciālu, lai neviena šķirne neapspiestu citas, kā arī ar izturību pret slimībām, veldri un spēju augt arī sliktākās augsnēs.
Kādi ieguvumi zemniekiem no šķirņu maisījumiem?
-
Stabilākas ražas. Šķirnes ar dažādām īpašībām papildina cita citu – vienā gadā labāk padodas vienas, citā gadā citas. Tas samazina ražas svārstības un nodrošina augstāku vidējo lauka ražu.
-
Samazināta slimību izplatība. Maisījumus veido šķirnes ar atšķirīgu uzņēmību pret slimībām. Tā kā jutīgie augi atrodas tālāk cits no cita, patogēnu sporu pārnese ir ierobežota. Var veidoties arī barjeras efekts, kad izturīgākie augi bloķē daļu sporu, novēršot jutīgo augu inficēšanos. Slimību izplatību, ko pārnēsā lietus lāses, būtiski ietekmē arī stublāju blīvums, lapu virsmas lielums un attālums starp lapām.
-
Mazāka nosliece uz veldri. Atsevišķas šķirnes ir vairāk pakļautas veldrei, un, ja laika apstākļi to izraisa, ražas zudumi var sasniegt līdz 50 %. Maisījumos šādas šķirnes kļūst izturīgākas.
-
Stabilāka un augstāka graudu kvalitāte. Šķirņu maisījumi samazina veldres risku, kas tieši ietekmē graudu kvalitātes rādītājus – veldrē krituši graudi bieži ir zemākas kvalitātes, atkarībā no stadijas, kad veldre notika. Maisījumos šķirnes cita citu papildina, samazinot negatīvo faktoru ietekmi un palīdzot saglabāt stabilāku un bieži augstāku graudu kvalitāti.
-
Lielāka saimniecību rentabilitāte. Šķirņu maisījumu ideja un mērķis ir palielināt vidējo lauka ražu, samazināt augsnes nevienmērības ietekmi un samazināt ieguldījumus augu aizsardzībā.
Pārbaudīts citās valstīs
Kviešu šķirņu maisījumi kļūst populāri arī citās Eiropas valstīs. Dānijā to īpatsvars sertificēto sēklu tirgū pēdējos gados pieaudzis no 10 līdz 40 procentiem.
„Kviešu šķirņu maisījumi ir kļuvuši par lielisku risinājumu zemniekiem, lai sasniegtu stabilus un rentablus rezultātus ar mazākiem ieguldījumiem un mazāk darba,” uzsver Visockis.
SIA "Linas Agro" piedāvā ziemas kviešu šķirņu maisījumu DOTNUVA ANE, kura sastāvā ir ASORY, ETANA UN LG NIDA sēklu maisījums. DOTNUVA ANE, šī gada lauku izmēģinājumos z/s Arāji, neskatoties uz sarežģītajiem laikapstākļiem, demonstrēja relatīvi labu noturību pret miltrasu un pelēkplankumainību, saglabājot zemākus inficēšanās rādītājus.Kā arī bija viena no visražīgākajām šķirnēm izmēģinājumos, uzrādot ražu 8,12 t/ha.