Pavasaris ir sācies – daba ir pamodusies: kad ir vērts modināt zālienu?

Vēl pavisam nesen lauki un pagalmi bija sniegoti, bet drīz acis priecēs zaļa zāle. Pārmaiņas dabā nozīmē vienu: ir pienācis laiks sākt gatavot zālienu. Tomēr dārza kopšanas eksperti iesaka nesteigties.

Šogad spēcīgais sniegs prasīja savu – sen nav bijis tik daudz sniega, un salnas turējās ilgi. Tāpēc nav pārāk pārsteidzoši, ka pēc šādas ziemas zāliens izskatās novājināts, tā saknes ir jutīgas, bet pati zāle ir retināta un sniega pelējuma bojāta, pat novītusi. Redzot šādu situāciju, iespējams, vēlēsities sākt zāliena glābšanu jau tagad. Tomēr pagaidām nav jāsteidzas: pārāk agri uzsākti darbi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc, ja ļausim zālienam dabiski atjaunoties un darbu veiksim īstajā laikā, rezultāti būs ne tikai skaistāki, bet arī ilgstošāki.

Zālieniem nepieciešams gaiss un barības vielas

Viens no pirmajiem darbiem ir ar grābekli - ja pagalmā zālienu skārusi sniega pelējuma sēne, speciālisti iesaka to "ķemmēt" - izgrābt pagājušā gada lapas, zariņus, sūnas un sakrājušos "velēnas" - sausās zāles atliekas.

Aerācija uzlabos gaisa iekļūšanu augsnē un ļaus zālei ātrāk atjaunoties. Ja "sūnu" slānis ir biezāks, ir vērts apsvērt skarifikāciju, t. i., mehānisku sūnu, atmirušās zāles un citu gružu noņemšanu no zāliena virsmas. Tomēr to ir vērts darīt tikai tad, kad zāliens sāk veģetēt. Pārāk agra intensīva iešana un tehnikas izmantošana var saspiest neizžuvušo augsni un sabojāt vēl vājo sakņu sistēmu. Gan aerācijas, gan skarifikācijas darbi jāsāk, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedz aptuveni 8–10 grādus pēc Celsija. Šādā temperatūrā var veikt arī mēslošanu un zāliena sēšanu.

Ja mēslojumu lietosiet pārāk agri, tas var vai nu aizskaloties, vai arī zāliens to neuzsūks. Kad laikapstākļi būs piemēroti, vispirms būs nepieciešami kompleksie slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) mēslošanas līdzekļi. Tie palīdzēs zālienam ātrāk atgūties, kļūt zaļākam un stiprākam. Vērts pievērst uzmanību tam, ka izmantotajiem mēslošanas līdzekļiem jābūt ar lielāku slāpekļa daudzumu, kas ir nepieciešams augšanas un zaļuma veicināšanai. Savukārt fosfors stimulē sakņu attīstību, bet kālijs palielina auga izturību un palīdz efektīvāk izmantot slāpekli.

Speciālisti iesaka izvēlēties arī mēslošanas līdzekļus, kas bagātināti ar mikro un makro elementiem. Jau pieminētais fosfors, kālijs, kā arī magnijs, varš, dzelzs un citi mikroelementi pavasarī pienācīgi baro zālienu – garantējot tam sātīgas brokastis, kas zālei dod enerģiju, kas nepieciešama augšanai un stiprināšanai. To darot, zāliens būs stiprs, to varēs bieži pļaut un pa to staigāt visu sezonu.

Būs nepieciešams vairāk nekā tikai mēslojums

Pēc tik sniegotas un aukstas ziemas zālieni un citi augi ir novājināti un piedzīvojuši lielu stresu. Tāpēc papildus jau minētajiem kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem noderēs arī citi līdzekļi: aminoskābju kompleksi, antistresori, biostimulanti. Produkti palīdzēs ātrāk atjaunot augu fizioloģiskos procesus, stimulēs sakņu augšanu un uzlabos barības vielu uzsūkšanos. Šāda tipa produkti darbojas gan kā „atdzīvinātāji“, gan kā aizsardzība: tie stiprina augus, palielina to izturību pret temperatūras svārstībām, mitruma trūkumu vai slimībām, kas, savukārt, palīdzēs augiem ātrāk atgūties un vienmērīgāk uzsākt veģetācijas procesus.

Nesteidzieties laistīt

Pēc sniega nokušanas rodas vēlme laistīt zālienu, tomēr speciālisti iesaka būt pacietīgiem un laistīt zālienu tikai pavasara beigās (izņēmums - ārkārtīgi sauss pavasaris). Tomēr pavasara pirmajā pusē zeme vēl ir diezgan mitra, tāpēc nav vērts to papildus laistīt. Tomēr ieteicams sekot līdzi mitruma līmenim – īpaši gatavojoties zāliena kopšanai un pārsēšanai.

Zāliena vietas, kurām ir bijis grūtāk pārziemot, jau drīz varēs piesēt, bet ne ar pirmajām sēklām, kas pagadās. Vislabāk būtu izmantot to pašu zāliena maisījumu, ko pagājušajā gadā/iepriekš. Ja jums vairs nav to pašu sēklu, izvēlieties maisījumus, kas paredzēti pārsēšanai: to sēklas aug daudz ātrāk, ātrāk, un zāliens atkal kļūs zaļš.