Krītošās lapas un mainīgās krāsas atgādina, ka ziema jau ir tepat aiz stūra. Lai gan gandrīz nav iespējams paredzēt, kāds būs gaidāmais aukstais gadalaiks, dabas pārmaiņas prasa veikt vairākus svarīgus darbus – viens no tiem ir zāliena sagatavošana ziemai. Ja pirms mēneša vai nedaudz ilgāk pabeidzām pēdējo mēslošanu un zāliena biezināšanu, tad tagad ir laiks to sagatavot ‘ziemas miegam’. Tas nozīmē veikt pēdējos kopšanas darbus, un tad atliek vien gaidīt pavasari, cerot, ka zāliens veiksmīgi pārziemos.
Viens no būtiskākajiem darbiem, neatkarīgi no laikapstākļiem, ir savākt no zāliena nokritušās lapas un augļus. Ja tas netiek izdarīts, pavasarī var rasties problēmas. No zāliena jānovāc nokritušie augļi – tie sadaloties izraisa zāles puvi, un rodas kaili laukumi bez veģetācijas. Tas pats attiecas uz lapām – neatstājiet tās pārāk ilgi, īpaši tad, kad sākas ziema, jo pavasarī sagaidītā aina var būt nepatīkama un dārga. Pirms ziemas, vēlams novembrī, ir jāveic arī pēdējā pļaušana.
Laikus veikta pļaušana nodrošina tādu pašu profilaktisko efektu kā lapu savākšana. Ja zāle tiek atstāta pārāk gara, sniegs to stipri piespiedīs, izraisot puvi un kailus laukumus pavasarī. Tomēr, ja tā tiek nopļauta pārāk īsa, pastāv risks, ka sals to sabojās. Optimālais garums ir aptuveni 4–5 centimetri.
Lai gan aktīvā zāliena kopšanas sezona tuvojas beigām, – zālienu joprojām nepieciešams nedaudz pabarot. Ja septembra sākumā zāliens tika mēslots ar slāpekli saturošiem līdzekļiem, tad oktobrī jāizmanto rudens mēslojums, kas bagāts ar kāliju un fosforu. Īpaši svarīgs ir fosfors – tas stiprina sakņu sistēmu un palīdz zālei labāk pārziemot. Tomēr novembra beigās un decembrī mēslojumu vairs nevajadzētu lietot. Eksperti arī iesaka izmantot mēslošanas līdzekļus, kas satur dzelzs sulfātu, jo tas palīdz apkarot sēnes un sūnas, kas bieži attīstās zem sniega segas. Taču šādus mēslojumus nedrīkst atstāt uz cietām virsmām – bruģakmeņiem, apmalēm vai pagalma plāksnēm, jo izšķīdušais dzelzs sulfāts atstāj neizdzēšamus brūnus plankumus.
Papildus mēslošanai rudenī vajadzētu kaļķot zālienus, kuru augsne ir skāba vai kuplāk aug sūna. Augsnes skābumu ir svarīgi regulēt, jo skābie lieti un intensīva mēslošana to palielina, traucējot zālei uzņemt barības vielas. Pat mēslojot, zāliens skābā augsnē novājinās un vietām izplešas sūna. Lai to novērstu, augsni jākaļķo oktobrī vai novembrī, vēlams pirms lietus – ja nelīst, tad pēc kaļķošanas zālienu nepieciešams bagātīgi salaistīt, lai aktīvās vielas iekļūtu augsnē. Ieteicamā norma ir 5 kg granulu kaļķa uz 100 kvadrātmetriem, bet to var palielināt līdz 10 kg. Kaļķi var izkliedēt gan ar rokām, gan ar izkliedētāju, taču svarīgi to izdarīt vienmērīgi. Tāpat jāievēro 2–3 nedēļu intervāls starp mēslošanu un kaļķošanu.
Kad pēdējā pļaušana un mēslošana ir pabeigta, ainavu speciālists iesaka sagatavot arī instrumentus ziemai – piemēram, nomazgāt un ieeļļot zāles pļāvēju un citu tehniku. Kad pienāk ziema, atliek vien vērot un baudīt dabu. Protams, ja sniegs būs bagātīgs, būs darbs arī tad. Ja sniegs uzsnieg uz sasaluma, riska nav, taču, ja tas nokrīt uz nesasalušas zemes, zāliens var sākt pūt, un temperatūras svārstības to bojā. Tāpēc sniega kupenas un uzkrājumus vajadzētu savlaicīgi novākt – tad pavasarī jūs sagaidīs patīkams skats un vesels, zaļš zāliens.
Informāciju sagatavoja, AB "Linas Agro" eksperti un agronomi
Linasagro.lv vietnē tiek izmantoti četri galvenie sīkdatņu veidi.
Turpinot pārlūkošanu, jūs piekrītat nepieciešamajām sīkdatnēm. Jūs varat piekrist arī citu sīkdatņu izmantošanai.