Agro ziņas

Septembra pirmās desmit dienas bija izteikti lietainas – nokrišņu daudzums sasniedza 247% no ierastās normas. Vienlaikus laikapstākļi bija visai mainīgi, gaisa temperatūrai svārstoties no +8 °C naktīs līdz pat +27 °C dienas laikā. Spēcīgās lietavas apgrūtina arī lauksaimnieku ikdienu – gan graudaugu ražas novākšanu, gan ziemas rapša sēju. Lai gan apstākļi dažādos reģionos atšķiras, jau šobrīd ir redzams, ka rudens sezonas darbi ieilgs.

Pēc finansiāli sarežģītām sezonām saimniecības rūpīgi vērtē nākamās sējas izdevumus, un daudzi lauksaimnieki izvēlas izmantot pašu sagatavotu sēklu. Daudziem lauksaimniekiem ir piemērotas iekārtas un pieredze, tā ir pamatota izvēle, lai samazinātu sākotnējos izdevumus. Tomēr pēc graudu izskata vien nevar droši spriest par sēklu dīgtspēju, tīrību, vai sagatavotajā materiālā nav nevēlāmu piemaisījumu. Sertificētam sēklas materiālam dīgtspēja un tīrība, šķirnes atbilstība ir pārbaudīta un dokumentēta, tāpēc lauksaimnieki jau pirms sējas zina, kādas kvalitātes sēklu iesēs un kādas šķirnes īpašības sagaidāms, kādi ir piemēroti sējas termiņi, slimību ieņēmība, ziemotspēja, veldres noturība, nogatavošanās laiks u.c. lauksaimniekam svarīgas īpašības. Latvijā pakāpeniski pieaug izpratne par sertificēta sēklas materiāla nozīmi – arvien vairāk saimniecību to vērtē nevis kā papildu izmaksas, toties kā veidu, kā mazināt riskus un iegūt lielāku prognozējamību jau sējas sākumā.

Rudens, kā ierasts, ir saspringts laiks lauksaimniekiem, taču šogad pēc graudaugu ražas novākšanas un ziemas rapša sējas situāciju vēl sarežģītāku radīja spēcīgās lietavas. Lai gan apstākļi dažādos reģionos atšķiras, jau šobrīd ir redzams, ka rudens sezonas darbi ieilgs un būs jāpiedomā pie tā, kā spēcināt kultūraugus pirms ziemas.

Šobrīd lauksaimniekiem nozīmīgākie darbi ir ražas novākšana un ziemāju sēja, kad mēslojuma izvēle ir aktuāla, īpaši NPK. Tomēr ir saimniecības, kas arī par slāpekļa mēslojumu jau sāk domāt laicīgi, taču lielākā daļa saimniecību vēl aizvien šo lēmumu pieņem īsi pirms pavasara. Kopumā lēmums par to, kad, cik daudz un kāda veida slāpekļa mēslojumu pirkt, kļūst arvien sarežģītāks izaicinājums lauksaimniekiem.

Mainīgais klimats piespiež zemniekus meklēt risinājumus, kas palīdz uzturēt stabilas ražas un graudu kvalitāti. Viena no šādām alternatīvām ir ziemas kviešu šķirņu maisījumi. Šī salīdzinoši jaunā pieeja mūsu tirgū ļauj saimniecībām efektīvāk pārvaldīt riskus un sasniegt labākus rezultātus dažādos dabas apstākļos.

Katru gadu lauksaimnieki cenšas izaudzēt ne tikai lielu, bet arī kvalitatīvu ražu. Līdztekus labvēlīgiem dabas apstākļiem to palīdz nodrošināt agrotehnoloģiskie un citi risinājumi: sertificētas sēklas, biostimulatori un mēslošanas līdzekļi - no tiem arvien biežāk tiek izmantots organiskais mēslojums, kas ir draudzīgs videi un tam ir labvēlīga ietekme uz kultūraugu attīstību.

Pašreizējā tirgus situācijā ar augstām minerālmēslojumu cenām un nestabilu pieprasījumu mikrobioloģiskajām tehnoloģijām kļūst arvien lielāka nozīme.Tās ļauj efektīvāk izmantot augsnē esošās barības vielas un samazināt atkarību no minerālmēslojuma. Aizstājot daļu NPK 10-26-26 ar NANDO tehnoloģiju (~50 kg/ha), iespējams: Uzlabot barības vielu pieejamību; Palielināt mēslojuma efektivitāti; Samazināt izmaksas; Un stabilizēt ražas veidošanos mainīgos apstākļos.

Svarīgākie darbi šobrīd ziemāju sējumos ir fungicīdu un mikroelementu smidzinājumi, īpaši tajos laukos, kuros līdz šim sezonas brīdim nav tikuši lietoti fungicīdi, lai pasargātu karoglapu un izdotos to noturēt pēc iespējas ilgāk zaļu, lai nesamazinātu gaidāmās ražas potenciālu. Fungicīdu izvēle ir atkarīga no slimību izplatības kviešos, kā arī no tā, kāds fungicīds jau lietots šajā sezonā. Ja šī ziemājos būs jau otrā fungicīdu apstrāde, tad arī ieteicams izvēlēties atšķirīgus fungicīdus, kā arī jāpievērš uzmanību darbīgajām vielām produktos. Daļai lauksaimnieku šajā sezonā pirmā fungicīda apstrāde pārvērtās par otro, jo to nepaspēja veikt līdz attīsītas karoglapas stadijai. Mikroelementi, kurus ieteicams lietot veicot apstrādi ar fungicīdu ir slāpekli, sēru un kāliju saturošie.

Patīkami siltie pavasara laikapstākļi ir īslaicīgi atkāpušies – temperatūra pazeminājās un dažviet pat sagaidījām sniegu, tiesa gan, tas, cik ātri uzsniga, tik ātri arī nokusa. Lai gan mainīgie laikapstākļi var būt nedaudz biedējoši, reālā situācija nav tik slikta. Lielākās bažas šobrīd rada ilgstošais sausuma periods, tāpēc sniegs un lietus, ko sagaidījām bija pat nepieciešams kultūraugiem. Šobrīd augsne ir tik sausa, ka jebkāds mitruma avots ir nozīmīgs turpmākai augšanai. Optimālā laikā iesētie ziemāju kultūraugi nav tik jūtīgi pret sausuma periodu, jo ir izveidojuši pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, bet tie, kas ir vājāki, attiecīgi izjūt lielāku stresu. 

Viens no svarīgākajiem pagalma akcentiem ir skaists zaļš zāliens, kas jūs katru dienu priecē gan ar skatu pa logu, gan atrodoties ārā. Tomēr, lai jums būtu labi kopts zāliens, būs jāpieliek pūles. Zāliena audzēšana ir ilgs un sarežģīts process. Tas prasa gan pietiekami daudz laika, gan ieguldījumus. “Mums jāaudzē diezgan maigs augs, ko mēs daudzus gadus mīdīsim, un arī daba to ietekmēs ar visu savu spēku: saule, nokrišņi, temperatūras svārstības un vēl daudz kas cits. Tāpēc ir svarīgi pareizi sagatavot gan topošo augu, gan sevi pašu,” komentāru sniedz dārzkopības eksperts.

Pievienojot mēslojumu, kopā ar kodni, barības vielas caur šūnapvalku iekļūst šūnās un stimulē dīgļa un sakņu augšanu. Mēslojuma sastāvā esošie mikro un makro elementi palielina fotosintēzes intensitāti un stimulē dīgļa sakni absorbēt barības vielas no augsnes. Jūras aļģu ekstrakti kombinācijā ar dzelzi, varu, mangānu, cinku u.c. mikroelementiem stiprina augu imūnsistēmu, aktivizējot augu dabisko aizsardzību un to izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem.

Sējumi pēc ziemas izskatās labi, bet atsevišķās vietās vērojami sala bojājumi, kā arī lokāli ir novērojami nepārziemojuši sējumi. Aizvadītā gada rudens bija izaicinošs laiks, jo pārlieku lielais mitrums būtiski kavēja sējas darbus, taču arī vēlu sētie ziemāji ir pārziemojuši, tiesa gan, ne tik labi sacerojuši graudaugu gadījumā un ar ne tik spēcīgu sakni rapša gadījumā, bet, ņemot vērā, kādos apstākļos tie sēti, rezultāts vērtējams pozitīvi. Šādos sējumos aicinām vērst uzmanību uz papildus slāpekļa un fosfora mēslojumiem, kā arī biostimulatoru lietošanu, lai veicinātu spēcīgāku auga turpmāko attīstību. Sējumos, kuros nezāles nav ierobežotas rudenī, ir vērojamas gan pārziemojušās, gan arī šobrīd dīgstošās nezāles, tāpēc, īpaši vēlo sējas termiņu sējumos, laicīgi jādomā par to kā samazināt nezāļu radīto spiedienu uz kultūraugu.

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki ir optimistiskāki - Lietuvā 48% lauksaimnieku sagaida līdzīgu ražu kā pērn, savukārt vairāk nekā ceturtā daļa (26%) prognozē labākus rezultātus. Igaunijā 66% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekšējā gadā, savukārt 25% prognozē līdzīgu rezultātu, liecina “Linas Agro” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja. Šie dati izgaismo būtiskas atšķirības ne tikai klimatiskajos apstākļos, bet arī lauksaimniecības praksēs un investīciju līmenī starp Baltijas valstīm. Latvijas lauksaimnieku piesardzība var liecināt gan par iepriekšējās sezonas ietekmi, gan par lielāku nenoteiktību attiecībā uz laikapstākļu svārstībām un ekonomisko situāciju. Neraugoties uz iepriekšējo sezonu izaicinājumiem, reģionos saglabājas pozitīvas, bet piesardzīgas ražas prognozes.

Vēl pavisam nesen lauki un pagalmi bija sniegoti, bet drīz acis priecēs zaļa zāle. Pārmaiņas dabā nozīmē vienu: ir pienācis laiks sākt gatavot zālienu. Tomēr dārza kopšanas eksperti iesaka nesteigties. Šogad spēcīgais sniegs prasīja savu – sen nav bijis tik daudz sniega, un salnas turējās ilgi. Tāpēc nav pārāk pārsteidzoši, ka pēc šādas ziemas zāliens izskatās novājināts, tā saknes ir jutīgas, bet pati zāle ir retināta un sniega pelējuma bojāta, pat novītusi. Redzot šādu situāciju, iespējams, vēlēsities sākt zāliena glābšanu jau tagad. Tomēr pagaidām nav jāsteidzas: pārāk agri uzsākti darbi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc, ja ļausim zālienam dabiski atjaunoties un darbu veiksim īstajā laikā, rezultāti būs ne tikai skaistāki, bet arī ilgstošāki.

Starpsezonas periodā, kad aktīvie lauku darbi ir ierobežoti, Latvijas zemniekiem ir iespēja mierīgi izvērtēt aizvadītās sezonas rezultātus un pieņemt stratēģiskus lēmumus par nākotni. Viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā laikā ir nākamās ražas realizācija un graudu cenu fiksēšanas pieeja mainīgajos tirgus apstākļos. Lai arī jaunā raža tiks novākta tikai vasaras beigās vai rudenī, pieredze rāda, ka tieši savlaicīga un pārdomāta cenu fiksēšana var būt izšķirošs faktors saimniecības finansiālajai stabilitātei.

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan – kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.