Agro ziņas

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu? Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Izmēģinājumu rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Krītošās lapas un mainīgās krāsas atgādina, ka ziema jau ir tepat aiz stūra. Lai gan gandrīz nav iespējams paredzēt, kāds būs gaidāmais aukstais gadalaiks, dabas pārmaiņas prasa veikt vairākus svarīgus darbus – viens no tiem ir zāliena sagatavošana ziemai. Ja pirms mēneša vai nedaudz ilgāk pabeidzām pēdējo mēslošanu un zāliena biezināšanu, tad tagad ir laiks to sagatavot ‘ziemas miegam’. Tas nozīmē veikt pēdējos kopšanas darbus, un tad atliek vien gaidīt pavasari, cerot, ka zāliens veiksmīgi pārziemos.

Daba pakāpeniski gatavojas ziemas mieram, un visi bioloģiskie procesi palēninās. Tomēr daži dārzkopības darbi turpinās, tostarp mauriņa kopšana. Ja laika apstākļi ir labvēlīgi, var baudīt kuplu mauriņu visā rudenī. Taču, tāpat kā jebkuram augam, arī mauriņam ir jāpārziemo. Lai nodrošinātu veiksmīgu pārziemošanu un veselīgu mauriņu pavasarī, tam ir nepieciešama pienācīga kopšana rudenī — tikpat rūpīga kā siltajā sezonā.

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) 2025. gadā veica ziemas rapša šķirņu izmēģinājumu lauku novērtējumus, lai izvērtētu gan slimību izplatību, gan ražas potenciālu un graudu kvalitāti. Izmēģinājumi notika 2024./2025. gada sezonā, bet rezultāti apkopoti pēc ražas novākšanas 2025. gada augustā. Izmēģinājumos tika vērtētas vairākas Linas Agro piedāvājumā esošās ziemas rapša šķirnes: SY Ilona, Dominator, Dominator kodināts ar Lumiposa, Janosh, KWS Lauros, LG Areti, InV 1266 CL, InV 1310, DK Exigent, Aganos un LID Invicto. Katru šķirni novērtēja pēc veldres riska, krustziežu sausās puves (fomozes) izplatības, ražības.

Šī gada vasarā Latvijas lauksaimniecības izmēģinājumu laukos tika veikts pētījums par vairākām ziemas kviešu šķirnēm, vērtējot to izturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti. Novērtējumus veica LAAPC agronomes L. Vilka un L.Ozoliņa-Pole, 2025. gada jūnijā, jūlijā un augustā, dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai.

Šajā sezonā MPS “Vecauce” esam ierīkojuši kukurūzas izmēģinājumus 12 LA portfelī esošajām vai potenciālajām šķirnēm no tādiem selekcionāriem kā, piemēram,Lidea, Saatbau, Mais seeds, Smolice, kā arī šajos izmēģinājumos tiek pārbaudītas 3 Syngenta šķirnes, kas jau ir iekļautas mūsu kukurūzu sēklu piedāvājumā.

Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu un gala cenām vēl ir lielais nezināmais. Arī sējas darbi kavējas – apsēti ir aptuveni 60% no plānotā rapša. Šobrīd ir skaidrs, ka daudzas saimniecības saskarsies ar izaicinājumu, kā samazināt ražošanas pašizmaksu, jo graudu cena biržā ir zema.

Mainīgais klimats piespiež zemniekus meklēt risinājumus, kas palīdz uzturēt stabilas ražas un graudu kvalitāti. Viena no šādām alternatīvām ir ziemas kviešu šķirņu maisījumi. Šī salīdzinoši jaunā pieeja mūsu tirgū ļauj saimniecībām efektīvāk pārvaldīt riskus un sasniegt labākus rezultātus dažādos dabas apstākļos.

Liela daļa lauksaimnieku šogad cenšas izmantot katru iespēju novākt pēc iespējas vairāk ražas, lai gan laikapstākļi nesaudzē. Ražas novākšana ir ieilgusi, kas būtiski ietekmē arī sējas darbus, kas, savukārt, nozīmē, ka arī plānotā augu maiņa var nebūt iespējama. Tiek sēts tajos laukos, kur mitruma līmenis atļauj to darīt, un daudzi nevarēs ievērot labo praksi attiecībā uz augseku, kas ES regulās noteikta, kā obligāts priekšnoteikums atbalsta saņemšanai (laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi). Tas nosaka, ka ikgadējai augu maiņai jābūt 35% no aramzemes, bet ne vairāk kā trīs gadus pēc kārtas vienā vietā. Apstākļos, kad lauki slīkst dubļos un mitrumā, to būs grūti ievērot. Pateicoties Zemnieku saeimas proaktīvajai rīcībai, Zemkopības ministrija noreaģēja uz lauksaimnieku trauksmes zvaniem un šī prasība nākamajā gadā tiks mīkstināta, bet joprojām tā nav līdz galam atrisināta un var atsaukties uz jau tā zemajiem atbalsta maksājumiem.

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas. Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un teju neiespējami novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c. Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad. Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Sēklu sagatavošana, izmantojot IKAR un Atlantica mēslojumu. Kopā ar kodni, pievienojot mēslojumu, barības vielas caur šūnapvalku iekļūst šūnās un stimulē dīgļa un sakņu augšanu. Sastāvā esošie mikro un makro elementi palielina fotosintēzes intensitāti, sēklā esošā barības vielu koncentrācija stimulē dīgļa sakni absorbēt barības vielas no augsnes. Otrs svarīgs sēklas apstrādes elements ir organiskās vielas- un tās augam ir nepieciešamas sekundāri. Ar to izmantošanu mērķis ir “pielabināties” augsnē mītošajiem mikroorganismiem, kas saprotot- tur kaut kas ir- izrādīs interesi un uzsāks simbiozes procesu ar augu. Organiskā viela mēslojumos ir augu izcelsmes, tāpēc tās iedarbība ir izcila. Jūras aļģu ekstrakti kombinācijā ar dzelzi, varu, mangānu, cinku un citiem mikroelementiem stiprina augu imūnsistēmu, aktivizējot augu dabisko aizsardzību un to izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem.

Valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Laikapstākļi jūnijā un maijā būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet Vidzemē un Latgalē lauki ir būtiski applūduši un situācija ir slikta. Tajā pašā laikā meteorologi turpina solīt, ka atlikušie vasaras mēneši būs karstākie pēdējā desmitgadē – arī šī prognoze neiepriecina lauksaimniekus. Lai gan nav risinājuma, kas ļautu pilnībā izvairīties no klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, atbilstoša un kvalitatīva sēklas materiāla izvēle, var uzlabot situāciju. Tajā pašā laikā, ekspertu aplēses liecina, ka aptuveni 70% Latvijas lauksaimnieku joprojām izmanto nesertificētu sēklas materiālu.

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.