Agro ziņas

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan – kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.  

Latvijā šobrīd viens pēc otra krīt zemākās temperatūras rekordi un daudzviet valstī gaiss atdziest līdz pat -25 un -29 grādiem. Prognozes liecina, ka šāda temperatūra saglabāsies arī daļu februāra. Papildus tam daudzviet zemi klāj arī bieza sniega kārta, radot labvēlīgu vidi grauzējiem. Kā šādi laikapstākļi, kas ir raksturīgi ziemai, bet vienlaikus teju piemirsti Latvijā, ietekmēs ziemājus un vai tie nesagādās lauksaimniekiem nepatīkamus pārsteigumus? Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo ziemāju pārziemošanas rezultāti būs izšķiroši ne tikai ražas potenciālam pavasarī, bet arī saimniecību ekonomiskajai stabilitātei nākamajā sezonā.

Jaunumi un aktualitātes par Augu aizsardzības līdzekļiem, mikroelementiem, minerālmēsliem, sēklām un graudu tirgu (uzstājas Linas Agro produktu grupu vadītāji), kā arī POLITISKĀS aktualitātes (Zemnieku saeima) un jaunumi no VAAD. Starplaikos viktorīnas ar balvām, sadarbības partneru stendi un kopīgas diskusijas.

Lauksaimniecības nozare ir viena no straujāk augošajām nozarēm tautsaimniecībā. Laikam ejot nozarē parādījušās gan robotizētas nezāļu ierobežošanas iespējas, gan iespēja laukus smidzināt un sēt ar dronu palīdzību. Uz vietas nestāv arī mēslošanas līdzekļu kompānijas, radot inovatīvus un līdz šim neredzētus mēslošanas līdzekļus. Klimatisko apstākļu ietekmē arvien biežāk dzirdam par biostimulatoriem un antistresantiem. Arī šie termini Latvijas lauksaimnieku vidū vairs nav nekas jauns. Jau iepriekšējā sezonā Latvijas biostimulatoru klāstā ir pievienojies īpaši efektīvs biostimulators Biimore.

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu? Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Izmēģinājumu rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Krītošās lapas un mainīgās krāsas atgādina, ka ziema jau ir tepat aiz stūra. Lai gan gandrīz nav iespējams paredzēt, kāds būs gaidāmais aukstais gadalaiks, dabas pārmaiņas prasa veikt vairākus svarīgus darbus – viens no tiem ir zāliena sagatavošana ziemai. Ja pirms mēneša vai nedaudz ilgāk pabeidzām pēdējo mēslošanu un zāliena biezināšanu, tad tagad ir laiks to sagatavot ‘ziemas miegam’. Tas nozīmē veikt pēdējos kopšanas darbus, un tad atliek vien gaidīt pavasari, cerot, ka zāliens veiksmīgi pārziemos.

Daba pakāpeniski gatavojas ziemas mieram, un visi bioloģiskie procesi palēninās. Tomēr daži dārzkopības darbi turpinās, tostarp mauriņa kopšana. Ja laika apstākļi ir labvēlīgi, var baudīt kuplu mauriņu visā rudenī. Taču, tāpat kā jebkuram augam, arī mauriņam ir jāpārziemo. Lai nodrošinātu veiksmīgu pārziemošanu un veselīgu mauriņu pavasarī, tam ir nepieciešama pienācīga kopšana rudenī — tikpat rūpīga kā siltajā sezonā.

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) 2025. gadā veica ziemas rapša šķirņu izmēģinājumu lauku novērtējumus, lai izvērtētu gan slimību izplatību, gan ražas potenciālu un graudu kvalitāti. Izmēģinājumi notika 2024./2025. gada sezonā, bet rezultāti apkopoti pēc ražas novākšanas 2025. gada augustā. Izmēģinājumos tika vērtētas vairākas Linas Agro piedāvājumā esošās ziemas rapša šķirnes: SY Ilona, Dominator, Dominator kodināts ar Lumiposa, Janosh, KWS Lauros, LG Areti, InV 1266 CL, InV 1310, DK Exigent, Aganos un LID Invicto. Katru šķirni novērtēja pēc veldres riska, krustziežu sausās puves (fomozes) izplatības, ražības.

Šī gada vasarā Latvijas lauksaimniecības izmēģinājumu laukos tika veikts pētījums par vairākām ziemas kviešu šķirnēm, vērtējot to izturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti. Novērtējumus veica LAAPC agronomes L. Vilka un L.Ozoliņa-Pole, 2025. gada jūnijā, jūlijā un augustā, dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai.

Šajā sezonā MPS “Vecauce” esam ierīkojuši kukurūzas izmēģinājumus 12 LA portfelī esošajām vai potenciālajām šķirnēm no tādiem selekcionāriem kā, piemēram,Lidea, Saatbau, Mais seeds, Smolice, kā arī šajos izmēģinājumos tiek pārbaudītas 3 Syngenta šķirnes, kas jau ir iekļautas mūsu kukurūzu sēklu piedāvājumā.

Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu un gala cenām vēl ir lielais nezināmais. Arī sējas darbi kavējas – apsēti ir aptuveni 60% no plānotā rapša. Šobrīd ir skaidrs, ka daudzas saimniecības saskarsies ar izaicinājumu, kā samazināt ražošanas pašizmaksu, jo graudu cena biržā ir zema.

Mainīgais klimats piespiež zemniekus meklēt risinājumus, kas palīdz uzturēt stabilas ražas un graudu kvalitāti. Viena no šādām alternatīvām ir ziemas kviešu šķirņu maisījumi. Šī salīdzinoši jaunā pieeja mūsu tirgū ļauj saimniecībām efektīvāk pārvaldīt riskus un sasniegt labākus rezultātus dažādos dabas apstākļos.

Liela daļa lauksaimnieku šogad cenšas izmantot katru iespēju novākt pēc iespējas vairāk ražas, lai gan laikapstākļi nesaudzē. Ražas novākšana ir ieilgusi, kas būtiski ietekmē arī sējas darbus, kas, savukārt, nozīmē, ka arī plānotā augu maiņa var nebūt iespējama. Tiek sēts tajos laukos, kur mitruma līmenis atļauj to darīt, un daudzi nevarēs ievērot labo praksi attiecībā uz augseku, kas ES regulās noteikta, kā obligāts priekšnoteikums atbalsta saņemšanai (laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi). Tas nosaka, ka ikgadējai augu maiņai jābūt 35% no aramzemes, bet ne vairāk kā trīs gadus pēc kārtas vienā vietā. Apstākļos, kad lauki slīkst dubļos un mitrumā, to būs grūti ievērot. Pateicoties Zemnieku saeimas proaktīvajai rīcībai, Zemkopības ministrija noreaģēja uz lauksaimnieku trauksmes zvaniem un šī prasība nākamajā gadā tiks mīkstināta, bet joprojām tā nav līdz galam atrisināta un var atsaukties uz jau tā zemajiem atbalsta maksājumiem.